Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daiļslidošana
Olimpiskajās spēlēs
Figure skating pictogram.svg

Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs pirmoreiz tika iekļauta 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Bet kopš 1924. gada šis sporta veids ir kļuvis par neatņemamu ziemas olimpisko spēļu daļu. Vīriešu un sieviešu vienslidojumi, kā arī pāru slidojumi ir iekļauti sacensību programmā jau kopš pašiem pirmsākumiem. Dejas uz ledus sacensību programmā tika iekļautas tikai 1976. gadā, bet komandu sacensības — 2014. gadā. Speciālās figūras tika izpildītas tikai 1908. gada olimpiskajās spēlēs. Sinhronizētā daiļslidošana nekad nav bijusi olimpisko spēļu programmā, bet varētu tikt iekļauta kādās no turpmākajām olimpiskajām spēlēm.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daiļslidošana pirmo reizi kā olimpiskais sporta veids tika iekļauta 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas togad notika Londonā, Apvienotajā Karalistē. Neskatoties uz to, ka daiļslidošana vairāk ir ziemai raksturīgs sporta veids, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apstiprināja tās iekļaušanu vasaras olimpisko spēļu programmā, pamatojoties uz to, ka sacensības notiks iekštelpās.[2] Otrreiz daiļslidošana tika iekļauta 1920. gada Antverpenes spēlēs,[3] pēc kurām tā tika neatgriezeniski pārcelta uz ziemas olimpiskajām spēlēm, kas pirmo reizi notika 1924. gadā, Šamonī, Francijā.[2]

Londonas olimpiskajās spēlēs daiļslidošana tika pārstāvēta četrās disciplīnās — vīriešu un sieviešu vienslidojumos, vīriešu speciālajās figūrās un jauktajos pāros. Uzvarētājs speciālajās figūrās bija Krievijas Impēriju pārstāvošais Nikolajs Paņins, kas izcīnīja pirmo olimpisko zelta medaļu savas valsts vēsturē.[4] Viņš joprojām ir vienīgais uzvarētājs šajā disciplīnā, jo tā vēlāk tika izslēgta no sacensību programmas.

Dejas uz ledus tika iekļautas oficiālajā sacensību programmā 1976. gadā, pēc tam kad tās bija iekļautas paraugdemonstrējumos Grenoblē, 1968. gadā.[3]

Komandu sacensības pirmoreiz tika iekļautas 2014. gada Soču olimpisko spēļu programmā.[5] Tās sastāv no divām pakāpēm: kvalifikācijas un fināla. Kvalifikācijas laikā katrai komandai ir viens vīriešu vienslidotājs, viena sieviešu vienslidotāja, viens pāris un viens deju pāris, kas izpilda savu īso programmu/deju. Pirms fināla katrai komandai ir atļauts nomainīt ne vairāk kā divus daiļslidotājus/pārus. Finālā katrs daiļslidotājs/pāris izpilda savu īso programmu/deju. Rezultāti tiek noteikti pēc finālā ieņemtajai vietai atbilstošajiem punktiem.[6]

Dalība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpisko spēļu daiļslidošanas sacensību dalībnieku skaitu nosaka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteiktā kvota. Sieviešu un vīriešu vienslidojumos, katrā var būt ne vairāk par 30 dalībniekiem, 20 — pāros un 24 — dejās uz ledus.

Daiļslidotājiem ir jāpārstāv kāda no ISU dalībvalstīm un ir jābūt sasniegušiem piecpadsmit gadu vecumu līdz iepriekšējā gada 1. jūlijam. Viņiem ir arī jābūt to valstu pilsoņiem, kuras viņi pārstāv.[7] Tā kā valstspiederības noteikumi ISU čempionātos nav tik stingri, reizēm sportisti, kas ir piedalījušies Pasaules vai Eiropas čempionātos, nav tiesīgi startēt olimpiskajās spēlēs.

80% vietu (24 — vīriešiem/sievietēm, 19 — deju pāriem un 16 — pāriem) dalībvalstīm tiek piešķirtas saskaņā ar iepriekšējā gada Pasaules čempionāta rezultātiem. Katru valsti var pārstāvēt ne vairāk kā trīs daiļslidotāji/pāri katrā no disciplīnām. Valstis var iegūt divas vai trīs pārstāvju vietas, atbilstoši savu daiļslidotāju izcīnītajiem punktiem. Punkti atbilst katras valsts daiļslidotāju izcīnīto vietu summai (tiek ņemti vērā divu augstāknovērtēto sportistu rezultāti, ja sportistu ir trīs). Ja valsti pārstāv tikai viens daiļslidotājs/pāris, tad šim daiļslidotājam/pārim ir jāierindojas pirmajā desmitniekā, lai nopelnītu savai valstij divas pārstāvju vietas, un pirmajā divniekā, lai nopelnītu trīs vietas. Ja valstij ir divi daiļslidotāji/komandas, šo komandu kombinētajai vietai ir jābūt ne zemākai par 13., — lai iegūtu 3 vietas, un ne zemākai par 28., — lai iegūtu divas vietas. Atlikušās vietas tiek piešķirtas vienam daiļslidotājam/pārim katrai no valstīm, kurām nav izdevies iegūt vairākas vietas, atbilstoši šo valstu daiļslidotāju izcīnītajām vietām pasaules čempionātā.

Pēc pasaules čempionāta valstis, kas nav kvalificējušās kādā no disciplīnām, iegūst vēl vienu iespēju kvalificēties kādā no rudenī notiekošā starptautiskā čempionātā (parasti Nebelhorna trofejā), kas norisinās pirms olimpiskajām spēlēm. Sešas vietas ir pieejamas vīriešu vienslidojumos, sešas — arī sieviešu vienslidojumos, četras — pāros un piecas — dejās uz ledus. Atsevišķās olimpiskajās spēlēs rīkotājvalsts automātiski iegūst tiesības deleģēt vienu savu pārstāvi katrā no disciplīnām, piemēram, 1994. gadā,[8] 2010. gadā,[9] un 2018. gadā, ja ir sasniegti minimālie rezultāti.[10] Ja valsts iegūst kādu vietu, būdama rīkotājvalsts, tad ir pieejama vēl viena brīva vieta kvalifikācijas sezonā rudenī.

Valsti pārstāvošo daiļslidotāju atlase ir katras valsts attiecīgo sporta iestāžu pārziņā. Vairums valstu balstās uz savu nacionālo čempionātu rezultātiem, bet dažas ņem vērā arī citus kritērijus, kā, piemēram, iegūto vietu Eiropas vai Četru kontinentu čempionātā.[8]

Sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensības 08 12 20 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06 10 14 18 Gadi kopā
Vīriešu vienslidojumi 25
Vīriešu speciālās figūras 1
Sieviešu vienslidojumi 25
Pāru slidojumi

25

Dejas uz ledus 12
Jauktās komandas 2
Kopā 4 0 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 4 4 4 4 4 4 4 4 4 4 5 5

Medaļu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulā iekļauti arī 2018. gada olimpisko spēļu rezultāti.

V Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1  ASV (USA) 15 16 20 51
2  Krievija (RUS) 14 9 3 26
3  Padomju Savienība (URS) 10 9 5 24
4  Austrija (AUT) 7 9 4 20
5  Kanāda (CAN) 6 11 12 29
6  Lielbritānija (GBR) 5 3 7 15
7  Zviedrija (SWE) 5 3 2 10
8  Vācija (GER) 4 2 3 9
9  Francija (FRA) 3 3 7 13
10  Austrumvācija (GDR) 3 3 4 10
11  Japāna (JPN) 3 3 1 7
12  Norvēģija (NOR) 3 2 1 6
13  Apvienotā komanda (EUN) 3 1 1 5
14  Ķīna (CHN) 1 3 4 8
15  Nīderlande (NED) 1 2 0 3
 Olimpiskie sportisti no Krievijas (OAR) 1 2 0 3
 Vācijas apvienotā komanda (EUA) 1 2 0 3
18  Čehoslovākija (TCH) 1 1 3 5
19  Somija (FIN) 1 1 0 2
 Dienvidkoreja (KOR) 1 1 0 2
21  Beļģija (BEL) 1 0 1 2
 Ukraina (UKR) 1 0 1 2
23  Krievijas Impērija (RU1) 1 0 0 1
24  Ungārija (HUN) 0 2 4 6
25  Šveice (SUI) 0 2 1 3
26  Itālija (ITA) 0 0 2 2
 Rietumvācija (FRG) 0 0 2 2
28  Kazahstāna (KAZ) 0 0 1 1
 Spānija (ESP) 0 0 1 1
Kopā 91 90 90 271

Dalībvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulā norādīts daiļslidotāju skaits, ko katra dalībvalsts bija deleģējusi dalībai sacensībās.

Valsts 08 20 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06 10 14 18 Gadi kopā
 Argentīna 1 - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1
 Armēnija - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 4 3 2 - - - 3
 Austrālija - - - - - - - 3 2 6 - - - 2 2 2 4 3 2 4 2 1 1 4 4 15
 Austrija - - 4 9 2 12 10 4 8 6 10 8 3 6 3 - 2 1 - 1 - 1 2 4 2 20
 Azerbaidžāna - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 4 3 2 - 2 - 4
 Beļģija - 2 3 2 1 4 3 - - - - - - - - 1 1 - - - 1 1 2 1 2 13
 Baltkrievija - - - - - - - - - - - - - - - - - - 5 2 2 1 - - - 4
 Brazīlija - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 1 2
 Bulgārija - - - - - - - - - - - - - - - 2 2 1 1 4 3 5 - - - 7
 Kanāda - - 2 5 6 6 4 6 7 8 12 10 7 11 6 15 17 13 13 10 12 13 12 17 17 23
 Ķīna - - - - - - - - - - - - - - 2 6 6 4 4 4 11 9 9 9 11 11
 Ķīnas Republika - - - - - - - - - - - - - - - - 2 1 - 1 - - - - - 3
 Horvātija - - - - - - - - - - - - - - - - - 2 - 1 1 1 - - - 4
 Čehoslovākija - - 1 3 1 3 7 - 4 2 8 8 1 6 2 3 6 6 - - - - - - - 15
 Čehija - - - - - - - - - - - - - - - - - - 8 5 4 1 4 3 5 7
 Dānija - - - - - - 1 1 - - - - - - - - 1 2 1 1 - - - - - 6
 Igaunija - - - - - 2 - - - - - - - - - - - 1 1 1 1 3 5 2 - 8
 Somija - 3 2 3 1 1 - 2 1 - - - - 1 2 - - 3 3 1 1 2 3 - 1 16
 Francija - 2 5 3 2 - 3 2 3 4 5 5 5 1 1 5 6 12 9 14 8 8 8 9 8 23
 Gruzija - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 2 3 1 1 5
 Vācija 3 - - 8 1 6 - - - - - - - - - - - 6 10 6 4 5 8 10 8 12
 Vācijas apvienotā komanda - - - - - - - 8 4 11 12 - - - - - - - - - - - - - - 4
 Austrumvācija - - - - - - - - - - - 8 7 10 7 8 5 - - - - - - - - 6
 Rietumvācija - - - - - - - - - - - 11 5 4 7 9 8 - - - - - - - - 6
 Lielbritānija 11 6 6 6 4 12 9 8 8 4 5 7 5 12 9 10 9 7 6 1 2 2 7 6 2 25
 Ungārija - - - - 4 7 6 6 2 - 2 2 1 3 2 2 3 5 3 2 2 5 3 - 1 19
 Izraēla - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 3 4 4 2 3 7 7
 Itālija - - - - - 2 2 1 2 2 2 2 1 7 2 3 4 7 - 6 9 7 9 11 11 19
 Japāna - - - - 2 5 - - - 3 4 5 4 3 3 4 5 6 4 7 4 6 8 10 9 18
 Kazahstāna - - - - - - - - - - - - - - - - - - 2 5 - - 2 2 3 5
 Dienvidkoreja - - - - - - - - - - - 3 1 1 1 2 2 2 2 1 4 - 2 3 7 15
 Ziemeļkoreja - - - - - - - - - - - - - - - - 2 6 - - - 4 1 - 2 5
 Latvija - - - - - 4 - - - - - - - - - - - 2 3 - - - - - 2 4
 Lietuva - - - - - - - - - - - - - - - - - 2 2 2 2 2 - 2 - 6
 Luksemburga - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 - 1 - - - 2
 Malaizija - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 1
 Meksika - - - - - - - - - - - - - - - - 2 2 - - - - - - - 2
 Nīderlande - - - - - - - 1 2 2 1 - 1 1 - - - - - - - - - - - 6
 Norvēģija - 6 1 3 1 4 3 4 - - 2 - - - - - - - - - - - - 1 - 9
 Filipīnas - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 1 2
 Polija - - - - - - - - - - - 2 2 3 - 1 3 2 3 5 4 4 4 - 2 12
 Rumānija - - - - - 3 - - - - - 1 1 - - - - 1 2 1 2 2 1 1 - 10
 Dienvidāfrika - - - - - - - - - 4 - - - - - - - - 1 1 - - - - - 3
 Krievija - - - - - - - - - - - - - - - - - - 15 17 16 16 16 15 - 6
 Krievijas Impērija 1 - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1
 Olimpiskie sportisti no Krievijas - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 15 1
 Serbija un Melnkalne - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 - - - 1
 Slovākija - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 3 - 1 1 3 5
 Slovēnija - - - - - - - - - - - - - - - - - 2 - 1 1 1 2 - - 5
 Spānija - - - - - - - - 1 - - - - - 1 - 1 - 1 1 - - 2 4 4 8
 Zviedrija 4 4 1 1 2 1 - 2 1 - 1 1 1 - 1 2 2 1 - 1 - 1 1 2 1 20
 Šveice - 1 1 2 - 3 7 5 4 3 8 1 1 3 2 2 2 - 1 1 4 3 4 - 1 21
 Turcija - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 1 1 2 2 4
 Padomju Savienība - - - - - - - - - 4 4 10 10 16 16 17 17 - - - - - - - - 8
 Ukraina - - - - - - - - - - - - - - - - - - 10 10 11 11 7 6 4 7
 Apvienotā komanda - - - - - - - - - - - - - - - - - 17 - - - - - - - 1
 ASV 1 2 3 6 12 9 9 10 10 12 12 12 11 15 14 18 16 16 12 13 14 16 15 15 14 25
 Uzbekistāna - - - - - - - - - - - - - - - - - - 4 2 4 3 1 1 1 7
 Dienvidslāvija - - - - - - - - - - - - - - 1 2 1 - - - - - - - - 3
Sportisti 21 26 29 51 39 84 64 63 59 71 88 96 67 105 83 112 128 133 129 145 143 147 146 149 153
Valstis 6 8 11 12 13 17 12 15 15 14 15 17 18 18 20 20 26 28 28 37 31 35 31 30 32
Gads 08 20 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06 10 14 18 25

Medaļu sadalījums pa gadiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Iegūto medaļu skaits Medaļas netika izcīnītas Valsts spēlēs nepiedalījās (1912. gadā daiļslidošanas spēlēs nebija)
Valsts 08 12 20 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06 10 14 18 Kopā
 Austrija (AUT) 3 4 2 3 2 1 2 1 1 1 20
 Beļģija (BEL) 1 1 2
 Kanāda (CAN) 1 2 1 2 2 1 1 1 3 1 2 1 1 1 2 3 4 29
 Ķīna (CHN) 1 1 1 2 2 1 8
 Čehoslovākija (TCH) 1 1 1 1 1 5
 Austrumvācija (GDR) 1 1 3 3 1 1 10
 Somija (FIN) 1 1 2
 Francija (FRA) 1 1 1 1 1 1 1 1 1 2 1 1 13
 Vācija (GER) 2 2 1 1 1 1 1 9
 Vācijas apvienotā komanda (EUA) 1 2 3
 Lielbritānija (GBR) 6 1 1 1 1 1 1 1 1 1 15
 Ungārija (HUN) 1 1 1 1 1 1 6
 Itālija (ITA) 1 1 2
 Japāna (JPN) 1 1 2 1 2 7
 Kazahstāna (KAZ) 1 1
 Nīderlande (NED) 1 1 1 3
 Norvēģija (NOR) 3 1 1 1 6
 Olimpiskie sportisti no Krievijas (OAR) 3 3
 Krievija (RUS) 5 5 5 4 2 5 26
 Krievijas Impērija (RU1) 1 1
 Dienvidkoreja (KOR) 1 1 2
 Padomju Savienība (URS) 1 2 3 4 4 5 5 24
 Spānija (ESP) 1 1
 Zviedrija (SWE) 3 3 1 1 1 1 10
 Šveice (SUI) 1 1 1 3
 Ukraina (UKR) 1 1 2
 Apvienotā komanda (EUN) 5 5
 ASV (USA) 1 1 1 2 1 4 5 4 2 2 1 2 2 3 3 3 1 2 3 2 2 2 2 51
 Rietumvācija (FRG) 1 1 2
Gads 08 12 20 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06 10 14 18

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Allan Chernoff. «A Move to the Front of the Line». The New York Times, 2013. gada 28. februāris.
  2. 2,0 2,1 «Daiļslidošana». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.
  3. 3,0 3,1 «Daiļslidošana: vēsture». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.
  4. Windhausen, John D. (1976). "Russia's First Olympic Victor" (PDF). Journal of Sport History (United States of America: North American Society for Sport History) 3 (1): 35–44. Atjaunināts: July 15, 2009.
  5. Pritha Sarkar. «Figure skating-New team event at Sochi Olympics will begin early». Reuters, 2012. gada 29. marts. Skatīts: 2012. gada 12. novembris.
  6. https://www.pyeongchang2018.com/en/game-time/results/OWG2018/resOWG2018/pdf/OWG2018/FSK/OWG2018_FSK_C00_FSK-------------------------------.pdf
  7. «2012 Constitution and General Regulations: Rule 108». International Skating Union.
  8. 8,0 8,1 Phil Hersh. «Hard To Figure: No Norwegian Skaters». Chicago Tribune, 1994. gada 26. janvāris.
  9. «Special Regulations & Technical Rules». ISU. June 2008. 36–38. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. marts.
  10. «55th ISU Ordinary Congress». ISU. 2014. gada 13. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2014. gada 14. jūnijā.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]