Pāriet uz saturu

Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Daiļslidošana
Olimpiskajās spēlēs

Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs pirmoreiz tika iekļauta 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Bet kopš 1924. gada šis sporta veids ir kļuvis par neatņemamu ziemas olimpisko spēļu daļu. Vīriešu un sieviešu vienslidojumi, kā arī pāru slidojumi ir iekļauti sacensību programmā jau kopš pašiem pirmsākumiem. Dejas uz ledus sacensību programmā tika iekļautas tikai 1976. gadā, bet komandu sacensības — 2014. gadā. Speciālās figūras tika izpildītas tikai 1908. gada olimpiskajās spēlēs. Sinhronizētā daiļslidošana nekad nav bijusi olimpisko spēļu programmā, bet varētu tikt iekļauta kādās no turpmākajām olimpiskajām spēlēm.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Daiļslidošana pirmo reizi kā olimpiskais sporta veids tika iekļauta 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas togad notika Londonā, Apvienotajā Karalistē. Neskatoties uz to, ka daiļslidošana vairāk ir ziemai raksturīgs sporta veids, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apstiprināja tās iekļaušanu vasaras olimpisko spēļu programmā, pamatojoties uz to, ka sacensības notiks iekštelpās.[2] Otrreiz daiļslidošana tika iekļauta 1920. gada Antverpenes spēlēs,[3] pēc kurām tā tika neatgriezeniski pārcelta uz ziemas olimpiskajām spēlēm, kas pirmo reizi notika 1924. gadā, Šamonī, Francijā.[2]

Londonas olimpiskajās spēlēs daiļslidošana tika pārstāvēta četrās disciplīnās — vīriešu un sieviešu vienslidojumos, vīriešu speciālajās figūrās un jauktajos pāros. Uzvarētājs speciālajās figūrās bija Krievijas Impēriju pārstāvošais Nikolajs Paņins, kas izcīnīja pirmo olimpisko zelta medaļu savas valsts vēsturē.[4] Viņš joprojām ir vienīgais uzvarētājs šajā disciplīnā, jo tā vēlāk tika izslēgta no sacensību programmas.

Dejas uz ledus tika iekļautas oficiālajā sacensību programmā 1976. gadā, pēc tam kad tās bija iekļautas paraugdemonstrējumos Grenoblē, 1968. gadā.[3]

Komandu sacensības pirmoreiz tika iekļautas 2014. gada Soču olimpisko spēļu programmā.[5] Tās sastāv no divām pakāpēm: kvalifikācijas un fināla. Kvalifikācijas laikā katrai komandai ir viens vīriešu vienslidotājs, viena sieviešu vienslidotāja, viens pāris un viens deju pāris, kas izpilda savu īso programmu/deju. Pirms fināla katrai komandai ir atļauts nomainīt ne vairāk kā divus daiļslidotājus/pārus. Finālā katrs daiļslidotājs/pāris izpilda savu īso programmu/deju. Rezultāti tiek noteikti pēc finālā ieņemtajai vietai atbilstošajiem punktiem.[6]

Olimpisko spēļu daiļslidošanas sacensību dalībnieku skaitu nosaka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteiktā kvota. Sieviešu un vīriešu vienslidojumos, katrā var būt ne vairāk par 30 dalībniekiem, 20 — pāros un 24 — dejās uz ledus.

Daiļslidotājiem ir jāpārstāv kāda no ISU dalībvalstīm un ir jābūt sasniegušiem piecpadsmit gadu vecumu līdz iepriekšējā gada 1. jūlijam. Viņiem ir arī jābūt to valstu pilsoņiem, kuras viņi pārstāv.[7] Tā kā valstspiederības noteikumi ISU čempionātos nav tik stingri, reizēm sportisti, kas ir piedalījušies Pasaules vai Eiropas čempionātos, nav tiesīgi startēt olimpiskajās spēlēs.

80% vietu (24 — vīriešiem/sievietēm, 19 — deju pāriem un 16 — pāriem) dalībvalstīm tiek piešķirtas saskaņā ar iepriekšējā gada Pasaules čempionāta rezultātiem. Katru valsti var pārstāvēt ne vairāk kā trīs daiļslidotāji/pāri katrā no disciplīnām. Valstis var iegūt divas vai trīs pārstāvju vietas, atbilstoši savu daiļslidotāju izcīnītajiem punktiem. Punkti atbilst katras valsts daiļslidotāju izcīnīto vietu summai (tiek ņemti vērā divu augstāknovērtēto sportistu rezultāti, ja sportistu ir trīs). Ja valsti pārstāv tikai viens daiļslidotājs/pāris, tad šim daiļslidotājam/pārim ir jāierindojas pirmajā desmitniekā, lai nopelnītu savai valstij divas pārstāvju vietas, un pirmajā divniekā, lai nopelnītu trīs vietas. Ja valstij ir divi daiļslidotāji/komandas, šo komandu kombinētajai vietai ir jābūt ne zemākai par 13., — lai iegūtu 3 vietas, un ne zemākai par 28., — lai iegūtu divas vietas. Atlikušās vietas tiek piešķirtas vienam daiļslidotājam/pārim katrai no valstīm, kurām nav izdevies iegūt vairākas vietas, atbilstoši šo valstu daiļslidotāju izcīnītajām vietām pasaules čempionātā.

Pēc pasaules čempionāta valstis, kas nav kvalificējušās kādā no disciplīnām, iegūst vēl vienu iespēju kvalificēties kādā no rudenī notiekošā starptautiskā čempionātā (parasti Nebelhorna trofejā), kas norisinās pirms olimpiskajām spēlēm. Sešas vietas ir pieejamas vīriešu vienslidojumos, sešas — arī sieviešu vienslidojumos, četras — pāros un piecas — dejās uz ledus. Atsevišķās olimpiskajās spēlēs rīkotājvalsts automātiski iegūst tiesības deleģēt vienu savu pārstāvi katrā no disciplīnām, piemēram, 1994. gadā,[8] 2010. gadā,[9] un 2018. gadā, ja ir sasniegti minimālie rezultāti.[10] Ja valsts iegūst kādu vietu, būdama rīkotājvalsts, tad ir pieejama vēl viena brīva vieta kvalifikācijas sezonā rudenī.

Valsti pārstāvošo daiļslidotāju atlase ir katras valsts attiecīgo sporta iestāžu pārziņā. Vairums valstu balstās uz savu nacionālo čempionātu rezultātiem, bet dažas ņem vērā arī citus kritērijus, kā, piemēram, iegūto vietu Eiropas vai Četru kontinentu čempionātā.[8]

Sacensības

[labot | labot pirmkodu]
Sacensības0812202428323648525660646872768084889294980206101418Gadi kopā
Vīriešu vienslidojumi25
Vīriešu speciālās figūras1
Sieviešu vienslidojumi25
Pāru slidojumi

25

Dejas uz ledus12
Jauktās komandas2
Kopā40333333333333444444444455

Medaļu tabula

[labot | labot pirmkodu]

Tabulā iekļauti arī 2018. gada olimpisko spēļu rezultāti.

V Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1 ASV (USA)15162051
2 Krievija (RUS)149326
3 Padomju Savienība (URS)109524
4 Austrija (AUT)79420
5 Kanāda (CAN)6111229
6 Lielbritānija (GBR)53715
7 Zviedrija (SWE)53210
8 Vācija (GER)4239
9 Francija (FRA)33713
10 Austrumvācija (GDR)33410
11 Japāna (JPN)3317
12 Norvēģija (NOR)3216
13 Apvienotā komanda (EUN)3115
14 Ķīna (CHN)1348
15 Nīderlande (NED)1203
 Olimpiskie sportisti no Krievijas (OAR)1203
 Vācijas apvienotā komanda (EUA)1203
18 Čehoslovākija (TCH)1135
19 Somija (FIN)1102
 Dienvidkoreja (KOR)1102
21 Beļģija (BEL)1012
 Ukraina (UKR)1012
23 Krievijas Impērija (RU1)1001
24 Ungārija (HUN)0246
25 Šveice (SUI)0213
26 Itālija (ITA)0022
 Rietumvācija (FRG)0022
28 Kazahstāna (KAZ)0011
 Spānija (ESP)0011
Kopā919090271

Dalībvalstis

[labot | labot pirmkodu]

Tabulā norādīts daiļslidotāju skaits, ko katra dalībvalsts bija deleģējusi dalībai sacensībās.

Valsts08202428323648525660646872768084889294980206101418Gadi kopā
 Argentīna1------------------------1
 Armēnija-------------------432---3
 Austrālija-------326---22243242114415
 Austrija--4921210486108363-21-1-124220
 Azerbaidžāna-------------------432-2-4
 Beļģija-232143--------11---1121213
 Baltkrievija------------------5221---4
 Brazīlija-----------------------112
 Bulgārija---------------2211435---7
 Kanāda--25664678121071161517131310121312171723
 Ķīna--------------266444119991111
 Ķīnas Taipeja----------------21-1-----3
 Horvātija-----------------2-111---4
 Čehoslovākija--13137-4288162366-------15
 Čehija------------------85414357
 Dānija------11--------1211-----6
 Igaunija-----2-----------1111352-8
 Somija-32311-21----12--331123-116
 Francija-2532-32345551156129148889823
 Gruzija--------------------123115
 Vācija3--816-----------610645810812
 Vācijas apvienotā komanda-------841112--------------4
 Austrumvācija-----------8710785--------6
 Rietumvācija-----------1154798--------6
 Lielbritānija1166641298845751291097612276225
 Ungārija----47662-2213223532253-119
 Izraēla------------------13442377
 Itālija-----2212222172347-6979111119
 Japāna----25---3454334564746810918
 Kazahstāna------------------25--2235
 Dienvidkoreja-----------3111222214-23715
 Ziemeļkoreja----------------26---41-25
 Latvija-----4-----------23-----24
 Lietuva-----------------22222-2-6
 Luksemburga-------------------1-1---2
 Malaizija------------------------11
 Meksika----------------22-------2
 Nīderlande-------1221-11-----------6
 Norvēģija-6131434--2------------1-9
 Filipīnas-----------------------112
 Polija-----------223-13235444-212
 Rumānija-----3-----11----1212211-10
 Dienvidāfrika---------4--------11-----3
 Krievija------------------151716161615-6
 Krievijas Impērija1------------------------1
 Olimpiskie sportisti no Krievijas------------------------151
 Serbija un Melnkalne---------------------1---1
 Slovākija-------------------13-1135
 Slovēnija-----------------2-1112--5
 Spānija--------1-----1-1-11--2448
 Zviedrija441121-21-111-1221-1-112120
 Šveice-112-375438113222-11434-121
 Turcija---------------------11224
 Padomju Savienība---------44101016161717--------8
 Ukraina------------------101011117647
 Apvienotā komanda-----------------17-------1
 ASV1236129910101212121115141816161213141615151425
 Uzbekistāna------------------42431117
 Dienvidslāvija--------------121--------3
Sportisti 2126295139846463597188966710583112128133129145143147146149153
Valstis 681112131712151514151718182020262828373135313032
Gads0820242832364852566064687276808488929498020610141825

Medaļu sadalījums pa gadiem

[labot | labot pirmkodu]
# Iegūto medaļu skaits Medaļas netika izcīnītas Valsts spēlēs nepiedalījās (1912. gadā daiļslidošanas spēlēs nebija)
Valsts 08 12 20 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06 10 14 18 Kopā
 Austrija (AUT) 342321211120
 Beļģija (BEL) 11 2
 Kanāda (CAN) 1212211131211123429
 Ķīna (CHN) 1112218
 Čehoslovākija (TCH) 11111 5
 Austrumvācija (GDR) 113311 10
 Somija (FIN) 112
 Francija (FRA) 11111111121113
 Vācija (GER) 2 2 1 11119
 Vācijas apvienotā komanda (EUA) 12 3
 Lielbritānija (GBR) 6 11111111115
 Ungārija (HUN) 1111116
 Itālija (ITA) 112
 Japāna (JPN) 112127
 Kazahstāna (KAZ) 11
 Nīderlande (NED) 111 3
 Norvēģija (NOR) 3111 6
 Olimpiskie sportisti no Krievijas (OAR) 33
 Krievija (RUS) 555425 26
 Krievijas Impērija (RU1) 1 1
 Dienvidkoreja (KOR) 112
 Padomju Savienība (URS) 1234455 24
 Spānija (ESP) 11
 Zviedrija (SWE) 3 3111110
 Šveice (SUI) 1113
 Ukraina (UKR) 112
 Apvienotā komanda (EUN) 5 5
 ASV (USA) 1112145422122333123222251
 Rietumvācija (FRG) 11 2
Gads 08 12 20 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06 10 14 18

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Allan Chernoff. «A Move to the Front of the Line». The New York Times, 2013. gada 28. februāris.
  2. 1 2 «Daiļslidošana». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.
  3. 1 2 «Daiļslidošana: vēsture». Olimpiskās kustības oficiālā mājas lapa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.
  4. Windhausen, John D. (1976). "Russia's First Olympic Victor" (PDF). Journal of Sport History (United States of America: North American Society for Sport History) 3 (1): 35–44. Atjaunināts: July 15, 2009.
  5. Pritha Sarkar. «Figure skating-New team event at Sochi Olympics will begin early». Reuters, 2012. gada 29. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. novembris.
  6. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. februārī. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijā.
  7. «2012 Constitution and General Regulations: Rule 108». International Skating Union. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. februārī. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijā.
  8. 1 2 Phil Hersh. «Hard To Figure: No Norwegian Skaters». Chicago Tribune, 1994. gada 26. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-28. Skatīts: 2018-06-05.
  9. «Special Regulations & Technical Rules». ISU. June 2008. 36–38. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. marts.
  10. «55th ISU Ordinary Congress». ISU. 2014. gada 13. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2014. gada 14. jūnijā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]