Māris Liepa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Māris Rūdolfs Liepa
Māris Rūdolfs Liepa
Dzimis 1936. gada 27. jūlijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 1989. gada 26. martā (52 gadu vecumā)
Karogs: Padomju Savienība PSRS, Maskava
Nodarbošanās baletdejotājs
baletmeistars
baleta pedagogs
kinoaktieris
Darbības gadi 1955—1989
Dzīvesbiedre Maija Pļisecka (1956, 3 mēneši)
Margarita Žigunova
Ņina Semizorova (1980—1985)
Jevgenija Šulca

Māris Rūdolfs Liepa (dzimis 1936. gada 27. jūlijā Rīgā, miris 1989. gada 26. martā Maskavā) bija latviešu baleta mākslinieks un kinoaktieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1936. gadā Rīgā Nacionālās operas skatuves strādnieka Eduarda Liepas ģimenē. Baleta mākslas pamatus apguva Rīgas Horeogrāfijas skolā. No 1953. līdz 1955. gadam viņš studēja Maskavas Valsts horeogrāfijas akadēmijā.

Baletdejotāja karjeru Māris Liepa sāka 1955. gadā Operas un baleta teātrī Rīgā. Pēc tam strādāja Staņislavska un Nemiroviča-Dančenko vārdā nosauktajā Maskavas Muzikālajā teātrī (1956—1960).[1] 1960. gadā kļuva par Maskavas Lielā teātra solistu. Kad 1964. gadā par Lielā teātra galveno baletmeistaru kļuva Jurijs Grigorovičs, viņiem izveidojas laba sadarbība. 1966. gadā Liepa atjaunoja Mihaila Fokina baletu "Rozes gars" (Видение Розы), kas tika uzvests gan uz Lielā teātra skatuves, gan viesizrādēs daudzās pasaules valstīs. 1971. gadā par lomu baletā "Žizele" Liepa saņēma Vaclava Ņižinska prēmiju.

Laika gaitā saasinājās Liepas attiecības ar Grigoroviču, īpaši pēc 1979. gada intervijas laikrakstā "Pravda" ("Правда"), kurā Liepa izteicās kritiski par Grigoroviča baleta vadības metodēm. Divus gadus Liepa vairs nesaņēma lomas uz Lielā teātra skatuves. Šajā periodā Liepa sadarbojas ar Borisu Eifmanu, dejoja Rogožina lomu Eifmana iestudētajā baletā "Idiots", kā arī iesaistījās citos projektos. 1982. gada martā toreizējais kultūras ministrs Demičevs pavēlēja atjaunot Liepas uzstāšanos Lielajā teātrī. Ar lieliem panākumiem Liepa nodejo Krasa lomu "Spartakā". Tomēr tā bija viņa pēdējā uzstāšanās uz Lielā teātra skatuves. Teātra mākslinieciskā padome Grigoroviča ietekmē pieņēma lēmumu par "profesionālo neatbilstību" un Liepa bija spiests aiziet pensijā 45 gadu vecumā.[2]

Pēc tam Liepa turpināja darbu kā baleta pedagogs Maskavas Valsts horeogrāfijas akadēmijā. No 1983. līdz 1985. gadam viņš bija Sofijas Tautas operas galvenais baletmeistars.[2]

Kaut arī 1986. gadā Rīgas operteātrī bija vakanta baletmeistara vieta, to Liepam to nepiedāvāja. Netika arī atbalstīta jauna Liepas baleta teātra veidošana Rīgā.[2] Tomēr 1989. gadā Maskavas Padome pieņēma lēmumu veidot jaunu teātri "Māra Liepas balets" Maskavā, bet Liepa pēkšņi nomira 1989. gada 26. martā no sirdstriekas.[1] Viņš apglabāts Vagaņkovas kapsētā.

Nozīmīgākās lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marina Kondratjeva un Māris Liepa baletā "Žizele", 1972. gadā

Liepa dejojis nozīmīgas lomas baletos "Gulbju ezers", "Apburtā princese", "Ŗaimonda", "Dons Kihots", "Romeo un Džuljeta", "Anna Kareņina". Māris Liepa visvairāk pazīstams ar spožo dejojumu Krasa lomā A.Hačaturjana baletā "Spartaks", par ko 1970. gadā saņēma Ļeņina prēmiju. 1968. gadā Liepam piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu, 1969. gadā — Krievijas PFSR Tautas mākslinieka nosaukums, bet 1976. gadā — PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu.[3]

Liepa filmējies vairākās padomju kinofilmās. Pirmā bija neliela loma Rolanda Kalniņa filmā "Ilze" (1960). Krasa lomu atveidojis baleta filmā Spartakus (1977).

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1956. gadā Liepa apprecējās ar baletdejotāju Maiju Pļisecku, ko satika Latvijas mākslas dekādes laikā Maskavas Lielajā teātrī. Laulība ilga tikai trīs mēnešus.[4]

Vēlāk Liepa apprecējās ar aktrisi Margaritu Žigunovu. Laulībā piedzima dēls Andris Liepa (1962) un meita Ilze Liepa (1963), kuri arī kļuvuši par pazīstamiem baletdejotājiem.

Pēc laulības šķiršanas 1980. gadā Liepa apprecējās ar Maskavas Lielā teātra baletdejotāju Ņinu Semizorovu. 1985. gadā viņi izšķīrās.

Civillaulībā ar kostīmu mākslinieci Jevgeņiju Šulcu piedzima meita Marija (1979). Liepam bija arī piecus gadus ilgas partnerattiecības ar PSKP CK ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva meitu Gaļinu Brežņevu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Maris Liepa, 52, Dies in Moscow; Bolshoi Star Was Popular in West». The New York Times.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Лиепа Марис Рудольф Эдуардович». на Библиографическом ресурсе «Чтобы помнили».
  3. «Maris Liepa, Awards». imdb.com.
  4. «Танец маленьких лебедей». «Карьера», № 4, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 4. maijā.
  5. «С. Орлова: Марис Лиепа пользовал мою мать». Экспресс-газета. — 2005. — № 16 (533).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]