Rolands Kalniņš

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par kinorežisoru. Par citām jēdziena Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rolands Kalniņš
Rolands Kalniņš
Dzimis 1922. gada 7. maijā[1]
Valsts karogs: Latvija Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas apriņķis, Latvija
Miris 2022. gada 18. maijā (100 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās kinorežisors

Rolands Kalniņš (dzimis 1922. gada 7. maijā,[1] pēc citiem avotiem 1922. gada 9. maijā, miris 2022. gada 18. maijā Rīgā)[2] bija latviešu kinorežisors. Divas viņa filmas — "Elpojiet dziļi" (1967) un "Ceplis" (1972) — iekļautas Latvijas kultūras kanonā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1922. gada 7. maijā[1] Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā pasta darbinieku ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1937—1940). Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā uzsāka darbu Rīgas Kinostudijā patstāvīgi apguva režisora arodu. Iesākumā strādāja par režisora asistentu un tad par otro režisoru filmās "Salna pavasarī", "Latviešu strēlnieka stāsts" u.c.

Rolands Kalniņš deva priekšroku vēsturiskām un sociālām spēlfilmām, eksperimentēja ar formu un atveidi. 1959. gadā režisēja savu pirmo spēlfilmu "Ilze". 1960. gadu filmas — "Akmens un šķembas" un "Elpojiet dziļi" — tika atzītas par nevēlamām un izņemtas no padomju kino aprites. Tapšanas procesā tika apturēta arī viņa filma "Piejūras klimats", kas, pēc mūsdienu kritiķu domām, varēja kļūt par nozīmīgu filmu latviešu kinematogrāfijā.

Kalniņš uzņēma arī dokumentālo kino. Dokumentālā filma "Saruna ar karalieni" par aktrises Vijas Artmanes radošo darbību tika apbalvota ar "Lielā Kristapa" balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (1980).

Kopš 1962. gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. Rolands Kalniņš ir arī viens no kinostudijas "Trīs" (1989) dibinātājiem, kurā tika izveidots apjomīgs dokumentālais kinoprojekts par 20. gadsimta Latviju. Sižets par Rolandu Kalniņu ir iekļauts videofilmu "Kinogadsimts Latvijā" ciklā[3] (1999).

Atzinības un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmai "Karalienes bruņinieks" izteikta atzinība PSRS sporta kino festivālā. Filma "Akmens un šķembas" Kišiņevas kinofestivālā ieguva balvu par labāko scenāriju (1967). Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1989). Valsts kultūras fonda stipendiāts (1999).[4]

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998). Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu kinomākslā (2005).

2018. gadā saņēma Izcilības balvu kultūrā par viņa filmas "Elpojiet dziļi" jeb "Četri balti krekli" iekļaušanu 2018. gada Kannu kinofestivālā.[5]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Režisors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlfilmas

Dokumentālās filmas

Pasūtījuma filmas

Otrais režisors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Režisora asistents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1949 — "Rainis"
  • 1950 — "Padomju Latvija"

Mākslinieciskais vadītājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Scenārija autors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1957 — "Tautas mākslinieks"

Producents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VDK kartotēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rolanda Kalniņa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Dzeļme" savervēts 1975. gada jūnijā.[6] Tomēr bieži šai kartotēkā minētie tika nosaukti par aģentiem bez viņu ziņas un tiesa konstatēja, ka viņi nav veikuši apzinātu sadarbošanos ar VDK.[7] Vairāk kā 95% gadījumu pēdējos 24 gados, kuros Latvijas tiesas izskatījušas iespējamu sadarbošanos ar VDK, apzināta sadarbošanās nav konstatēta, tāpēc kartītes esības fakts vēl nav uzskatāms par pierādījumu.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]