Rolands Kalniņš

Rolands Kalniņš;
Dzimis	1922. gada 7. maijā; Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas apriņķis, Latvija
Miris	2022. gada 18. maijā (100 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Nodarbošanās	kinorežisors

Rolands Kalniņš (dzimis 1922. gada 7. maijā,^[1] pēc citiem avotiem 1922. gada 9. maijā, miris 2022. gada 18. maijā Rīgā)^[2] bija latviešu kinorežisors. Divas viņa filmas — "Elpojiet dziļi" (1967) un "Ceplis" (1972) — iekļautas Latvijas kultūras kanonā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1922. gada 7. maijā^[1] Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā pasta darbinieku ģimenē. Bērnībā dzīvoja Zilupē, vēlāk Rīgā. Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1937—1940). Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā bija Latvju Drāmas ansambļa studists. Pirmā saskare ar kino Kalniņam bija 1943. gadā, kad Andrejs Eglītis viņu Skolas ielā ieveda dokumentālo filmu studijā Ostland Film noskatīties filmu “Kaugurieši”, tad Voldemārs Pūce viņam atļāva vērot Jāzepa Vītola filmēšanu. 1943. un 1944. gadā Kalniņš izvairījās no iesaukšanas Latviešu leģionā, dzīvojot dažādos Rīgas dzīvokļos. Pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā sāka strādāt Latvijas PSR Mākslas lietu pārvaldes Teātra daļā par inspektoru. 1947. gada janvārī Leonīds Leimanis viņam piedāvāja darbu Rīgas Kinostudijā.^[3] Iesākumā viņš strādāja par režisora asistentu un tad par otro režisoru Pāvela Armanda filmās "Salna pavasarī", "Latviešu strēlnieka stāsts".

Rolands Kalniņš deva priekšroku vēsturiskām un sociālām spēlfilmām, eksperimentēja ar formu un atveidi. 1959. gadā režisēja savu pirmo spēlfilmu "Ilze". 1960. gadu filmas — "Akmens un šķembas" un "Elpojiet dziļi" — tika atzītas par nevēlamām un izņemtas no padomju kino aprites. Tapšanas procesā tika apturēta arī viņa filma "Piejūras klimats", kas, pēc mūsdienu kritiķu domām, varēja kļūt par nozīmīgu filmu latviešu kinematogrāfijā.

Kalniņš uzņēma arī dokumentālo kino. Dokumentālā filma "Saruna ar karalieni" par aktrises Vijas Artmanes radošo darbību tika apbalvota ar "Lielā Kristapa" balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (1980).

Kopš 1962. gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. Rolands Kalniņš ir arī viens no kinostudijas "Trīs" (1989) dibinātājiem, kurā tika izveidots apjomīgs dokumentālais kinoprojekts par 20. gadsimta Latviju. Sižets par Rolandu Kalniņu ir iekļauts videofilmu "Kinogadsimts Latvijā" ciklā^[4] (1999).

Atzinības un apbalvojumi

Filmai "Karalienes bruņinieks" izteikta atzinība PSRS sporta kino festivālā. Filma "Akmens un šķembas" Kišiņevas kinofestivālā ieguva balvu par labāko scenāriju (1967). Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1989). Valsts kultūras fonda stipendiāts (1999).^[5]

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998). Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu kinomākslā (2005).

2018. gadā saņēma Izcilības balvu kultūrā par viņa filmas "Elpojiet dziļi" jeb "Četri balti krekli" iekļaušanu 2018. gada Kannu kinofestivālā.^[6]

Filmogrāfija

Režisors

Spēlfilmas

1959 — "Ilze"
1960 — "Vētra"
1962 — "Atmaksa"
1963 — "Pazemē"
1966 — "Akmens un šķembas"
1967 — "Elpojiet dziļi"
1970 — "Karalienes bruņinieks"
1972 — "Ceplis"
1974 — "Piejūras klimats"
1975 — "Četri pavasari"
1978 — "Vīru spēles brīvā dabā"
1980 — "Trīs dienas pārdomām"
1983 — "Akmeņainais ceļš"
1985 — "Spēle notiks tik un tā"
1987 — "Ja mēs visu to pārcietīsim"
1989 — "Tapers"
2007 — "Rūgtais vīns"

Dokumentālās filmas

Pasūtījuma filmas

1963 — "Tā nav slimība"
1969 — "Tā dejo Latvijā"

Otrais režisors

Režisora asistents

1949 — "Rainis"
1950 — "Padomju Latvija"

Mākslinieciskais vadītājs

1977 — "Puika"

Scenārija autors

1957 — "Tautas mākslinieks"

Producents

VDK kartotēka

Pēc Rolanda Kalniņa atmiņām viņam likuši sadarboties ar padomju drošības iestādēm jau 1945. gadā. Vēlāk dokumentos parādījies ieraksts “izslēgts par atteikšanos sadarboties”.^[3]

Viņa uzskaites kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Dzeļme" savervēts 1975. gada jūnijā.^[7] Tomēr bieži šai kartotēkā minētie tika nosaukti par aģentiem bez viņu ziņas un tiesa konstatēja, ka viņi nav veikuši apzinātu sadarbošanos ar VDK.^[8] Vairāk kā 95% gadījumu pēdējos 24 gados, kuros Latvijas tiesas izskatījušas iespējamu sadarbošanos ar VDK, apzināta sadarbošanās nav konstatēta, tāpēc kartītes esības fakts vēl nav uzskatāms par pierādījumu.^[9]

Atsauces

1 2 3 «Daudz laimes, jubilār! Kino režisors Rolands Kalniņš». ltv.lsm.lv. Skatīts: 2021. gada 9. maijā.
↑ «Rolands Kalniņš». enciklopedija.lv. Skatīts: 2022-10-08.
1 2 Paldies par uzmanību Arhivēts 2022. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. Ar kinorežisoru Rolandu Kalniņu sarunājas Uldis Tīrons rigaslaiks.lv, 2021. gada novembrī
↑ "Kinogadsimts Latvijā" (1999)
↑ Latvijas enciklopēdija. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība.
↑ Māra Rozenberga. «Izcilības balvu kultūrā iegūst Nora Ikstena, Rolands Kalniņš un Nacionālais mākslas muzejs». lsm.lv, 2018. gada 28. novembrī.
↑ VDK kartīte: Rolands Kalniņš
↑ Jānis Taurēns: Kā publiski analizēja LPSR Valsts drošības komitejas aģentu un informatoru identitāti, sadarbību? Arhivēts 2023. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē. LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija
↑ «Tiesu spriedumi un prokuratūras lēmumi pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. maijā. Skatīts: 2019. gada 6. maijā.

Ārējās saites

Rolands Kalniņš filmas.lv

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)

[dlj-1] 1 2 3 «Daudz laimes, jubilār! Kino režisors Rolands Kalniņš». ltv.lsm.lv. Skatīts: 2021. gada 9. maijā.

[2] «Rolands Kalniņš». enciklopedija.lv. Skatīts: 2022-10-08.

[Rīgas_Laiks-3] 1 2 Paldies par uzmanību Arhivēts 2022. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. Ar kinorežisoru Rolandu Kalniņu sarunājas Uldis Tīrons rigaslaiks.lv, 2021. gada novembrī

[4] "Kinogadsimts Latvijā" (1999)

[5] Latvijas enciklopēdija. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība.

[6] Māra Rozenberga. «Izcilības balvu kultūrā iegūst Nora Ikstena, Rolands Kalniņš un Nacionālais mākslas muzejs». lsm.lv, 2018. gada 28. novembrī.

[7] VDK kartīte: Rolands Kalniņš

[8] Jānis Taurēns: Kā publiski analizēja LPSR Valsts drošības komitejas aģentu un informatoru identitāti, sadarbību? Arhivēts 2023. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē. LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija

[9] «Tiesu spriedumi un prokuratūras lēmumi pārbaudes lietās par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. maijā. Skatīts: 2019. gada 6. maijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]