Mārketinga mikss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Mārketinga mikss, dažreiz zināms kā Mārketinga 4P vai Mārketinga 7P, ir mārketinga plānošanas modelis, kas tradicionāli koncentrējās uz 4P – produktu, cenu (price), izvietojumu (place) un promotēšanu, kuru veiksmīga plānošana un īstenošana ļautu sasniegt mērķa tirgū nospraustos mērķus.[1] Mārketinga miksa konceptu pirmo reizi aprakstīja Amerikas Mārketinga Asociācijas prezidents Neils Bordens (Neil Borden).[2]

4P modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārketinga miksā produkts tiek uzskatīts par galveno, jo uzņēmuma piedāvātā lieta vai pakalpojums ir jāpārdod. Uz produktu attiecas lēmumi par produkta funkciju, izskatu, zīmolu, iepakojumu un servisa garantiju.

Cena ir svarīga, jo tā lielā mērā ietekmēs uzņēmuma apgrozījumu, peļņu un pārdošanas apjomus. Ar cenu ir saistīti lēmumi par iespējamo atlaižu apjomu un līzinga piedāvājumu.

Izvietojums attiecas uz produkta izplatīšanas kanāliem, veikalu tīkliem un loģistiku, lai nodrošinātu tā nonākšanu pie mērķa pircējiem.

Promotēšana iekļauj visas mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību aktivitātes, kas vērstas uz potenciālo pircēju uzmanības piesaistīšanu un pārliecināšanu par pirkuma veikšanu. Tradicionālajā mārketingā visus četrus P kontrolēja produkta ražotājs.

7P modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus 4P modelim šis modelis izmanto vēl trīs parametrus - procesus (process), cilvēkus (people) un pierādījumus (physical environment).[3]

Pierādījumi ir uzņēmuma radītais fons, kurā tiek piedāvāts produkts. Tie var būt uzņēmuma birojs, inventārs, reklāmas zīmes, drukātās brošūras un interneta mājaslapa.

Cilvēki ir uzņēmuma darbinieki, pārdevēji un servisa nodrošinātāji, visi cilvēki, ar kuriem pircējs saskaras pirkuma veikšanas laikā.

Procesi ir procedūras, kas nodrošina pārdošanas īstenošanas gaitu.

Četru C modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējās desmitgadēs populārs kļuvis arī "četru C" modelis, kas vairāk koncentrējas uz klienta vajadzībām – klientu (consumer), cenu (costs), komunikāciju (communication) un ērtību (convenience).[4]

Fokusēšanās uz klientiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz klientiem fokusētā mārketinga modelis angliski pazīstams kā SIVA (Risinājums, Informācija, Vērtība, Pieejamība) un balstīts uz atšķirīgu 4P interpretāciju, kurā 4P tiek uztverti no klienta ieguvuma viedokļa:

  • Produkts ir Risinājums
  • Promotēšana ir Informācija
  • Cena ir Vērtība
  • Izvietojams ir Pieejamība

Pārspīlēta fokusēšanās tikai uz potenciālo klientu vajadzībām vēl pirms produkta radīšanas no vienas puses nodrošina uzņēmēju no neveiksmēm tirgū, taču tā arī ierobežo inovācijas un jaunu tehnoloģiju lēcienus. Koncentrēšanās tikai uz klientu viedokļiem rada riskus, ko rada aptaujas jautājumu formulējumi, kā arī aptaujas dalībnieku atbilžu patiesums. Šis fenomens plaši zināms ātrās ēdināšanas restorānos, kuru klienti aptaujās norāda, ka ēdienkartē vēlas redzēt vairāk salātus, jo uz šādu atbildi viņus spiež sabiedrības noskaņojums. Politiskās aptaujas nepareizi prognozēja 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, jo daļa aptaujāto baidījās atklāt, ka gatavojas balsot par Donaldu Trampu. Tādēļ šī pieeja ir vairāk piemērota tradicionālām, uz servisu vērstām nozarēm, kur klienta ērtība ir primārā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]