Tirgvedības komplekss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tirgvedības pasākumu komplekss jeb vienkārši tirgvedības komplekss vai tirgvedības pasākumi, dažkārt arī mārketinga mikss (no angļu: marketing mix)[1], ir tirgvedības plānošanas modelis, kas tradicionāli koncentrējās uz 4P — produktu, cenu (price), izvietojumu (place) un veicināšanu (promoting), kuru veiksmīga plānošana un īstenošana ļautu sasniegt mērķa tirgū nospraustos mērķus.[2] Tirgvedības kompleksa konceptu pirmo reizi aprakstīja Amerikas Tirgvedības asociācijas prezidents Nīls Bordens (Neil Borden).[3]

4P modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirgvedības pasākumu kompleksā produkts tiek uzskatīts par galveno, jo uzņēmuma piedāvātā lieta vai pakalpojums ir jāpārdod. Uz produktu attiecas lēmumi par produkta funkciju, izskatu, zīmolu, iepakojumu un apkalpošanas garantiju.

Cena ir svarīga, jo tā lielā mērā ietekmēs uzņēmuma apgrozījumu, peļņu un pārdošanas apjomus. Ar cenu ir saistīti lēmumi par iespējamo atlaižu apjomu un izpirkumnomas piedāvājumu.

Izvietojums attiecas uz produkta izplatīšanas kanāliem, veikalu tīkliem un loģistiku, lai nodrošinātu tā nonākšanu pie mērķa pircējiem.

Veicināšana iekļauj visus tirgvedības, reklāmas un sabiedrisko attiecību pasākumus, kas vērsti uz potenciālo pircēju uzmanības piesaistīšanu un pārliecināšanu par pirkuma veikšanu. Tradicionālajā tirgvedībā visus četrus P kontrolēja produkta ražotājs.

7P modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus 4P modelim šis modelis izmanto vēl trīs parametrus — procesus (process), cilvēkus (people) un pierādījumus (physical environment).[4]

Pierādījumi ir uzņēmuma radītais fons, kurā tiek piedāvāts produkts. Tie var būt uzņēmuma birojs, inventārs, reklāmas zīmes, drukātās brošūras un interneta mājaslapa.

Cilvēki ir uzņēmuma darbinieki, pārdevēji un apkalpošanas nodrošinātāji, visi cilvēki, ar kuriem pircējs saskaras pirkuma veikšanas laikā.

Procesi ir procedūras, kas nodrošina pārdošanas īstenošanas gaitu.

4C modelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējos gadu desmitos populārs kļuvis arī "četru C" modelis, kas lielāku uzmanību velta klienta vajadzībām — klientu (consumer), cenu (costs), komunikāciju (communication) un ērtību (convenience).[5]

Koncentrēšanās uz klientiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz klientiem vērstās tirgvedības modelis angliski pazīstams kā SIVA (Risinājums, informācija, vērtība, pieejamība) un balstīts uz atšķirīgu 4P interpretāciju, kurā 4P tiek uztverti no klienta ieguvuma viedokļa:

  • Produkts ir risinājums;
  • Veicināšana ir informācija;
  • Cena ir vērtība;
  • Izvietojams ir pieejamība.

Pārspīlēta fokusēšanās tikai uz potenciālo klientu vajadzībām vēl pirms produkta radīšanas no vienas puses nodrošina uzņēmēju no neveiksmēm tirgū, taču tā arī ierobežo jaunievedumus un jaunu tehnoloģiju lēcienus. Koncentrēšanās tikai uz klientu viedokļiem rada riskus, ko rada aptaujas jautājumu formulējumi, kā arī aptaujas dalībnieku atbilžu patiesums. Šī parādība plaši pazīstama ātrās ēdināšanas restorānos, kuru klienti aptaujās norāda, ka ēdienkartē vēlas redzēt vairāk salātus, jo uz šādu atbildi viņus spiež sabiedrības noskaņojums. Tādēļ šī pieeja ir vairāk piemērota tradicionālām, uz apkalpošanu vērstām nozarēm, kur klienta ērtība ir galvenā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]