Mēra ārsts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Paul Fürst, Der Doctor Schnabel von Rom (coloured version).png

Mēra ārsts (angļu: plague doctor, vācu: Pestarzt, itāļu: physici epidemeie) bija viduslaiku un renesanses Eiropas ārsta apzīmējums, kura uzdevums bija ārstēt ar buboņu mēri un "melno nāvi" slimus cilvēkus.

Sākot ar 17. gadsimtu, kad ārsti izvirzīja teoriju, ka slimība izplatās pa gaisu, par mēra ārstu īpatnību kļuva specifisks tērps ar masku, kas atgādināja knābi. Kā rakstīja tērpa autors, deguns ir 15 centimetrus garš, knābja formā, piepildīts ar smaržvielām. Zem mēteļa valkā zābakus no kazas ādas un blūzi ar īsām piedurknēm. Cepure un cimdi ir veidoti no tādas pašas ādas kā blūze. Uz acīm ir brilles. Galvā šie ārsti lika īpašu melnu cepuri, lai citi tos varētu identificēt kā mēra ārstus. Ārstiem bija gara koka nūja, ko tie izmantoja, lai komunicētu ar saviem pacientiem, izmeklētu tos un reizēm atgaiņātos no agresīvākajiem slimniekiem.

Mēra ārstu pienākumi bija nevis ārstēt cilvēkus, bet gan bija uzskaitīt mēra upurus, veikt autopsijas vai uzklausīt mirēju pēdējo gribu. Šādus ārstus nolīga un finansēja pilsētas valdes. Lielākā daļa mēra ārstu pat ar visu tērpu mira ļoti agri, bet tie, kuri neinficējās, dzīvoja karantīnā. Sava ārējā izskata dēļ mēra ārsti radīja ietekmi uz Eiropas kultūru. Līdzīgi tēli parādījās delartiskajās komēdijās. Pazīstamā Venecijas maska atgādina mēra ārsta knābi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]