Mīlestība

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Mīla)
Šis raksts ir par jūtām. Par filmu skatīt rakstu Mīlestība (filma).
Sirds ir mīlestības simbols
Pierre Auguste Cot (1873)

Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.[1] Mīlestība parasti izpaužas mijiedarbībā ar dzimumdziņu.[nepieciešama atsauce] Tās ir vienas no cilvēka augstākajām jūtām.[nepieciešama atsauce] Tas ir īpašs psihofizioloģisks stāvoklis, kas cieši saistīts ar augstāko nervu darbību.[nepieciešama atsauce] Dažas mīlestības izpausmes, kā pieķeršanās un uzticība, ir novērojamas arī augstāk attīstītajiem dzīvniekiem.

Mīlestība ir pretstats egoismam. Ja egoistiska tieksme ir sevī centrēta, tad mīlestība ir citos centrēta, kas ir jebkurš cits, kas ir ārpus cilvēka paša ego. Spēju sajust mīlestību var arī dzīvnieki, kas uz to tiecas, bet no savas gribas mīlēt bez nosacījuma spēj tikai cilvēks. Absolūta beznosacījuma mīlestība sastopama ļoti reti. Beznosacījuma mīlestība (agape) ir augstākā mīlestības izpausme, kuru sauc arī par mīlestības pilnību, tā emocionāli izpaužas kā savienošanās ar visu. Pretstats ir atdalīšanās, šķiršanās (vērsta uz sevi, prom no visa, kas izpaužas kā naids).

Pamatojoties uz izpētītajām versijām par mīlestības iedarbību uz cilvēka prātu, atklāts, ka liela daļa no hormoniem, kas iemīloties nokļūst cilvēka smadzenēs, ir pozitīvi iedarbojušies uz cilvēka psihi un palīdz uzlabot domāšanu. Mīlestība ir kā vējš, to nevar redzēt, bet to var just.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sengrieķu filozofi izšķīra četrus mīlestības veidus:[nepieciešama atsauce]

  • Agape (αγάπη) — dievišķā mīlestība, mīlestība pret tuvāko, uzupurēšanās. Sākotnēji jēdziens nozīmēja draudzīgas vakara maltītes;
  • Eross (ἔρως} — fiziskā tieksme, kaislības, romantiskā mīlestība. Stihiska, kaislīga pašatdeve; pacilāta iemīlēšanās. Platona filozofijā nozīmēja tieksmi pēc pilnības, iegūstot skaistumu;
  • Filija (φιλία) — mīlestība kā draudzība, viena cilvēka patika pret otru. Empedokla filozofijā kosmiska pievilkšanās tieksme, pretēja naida spēkam;
  • Storge (στοργή) — ģimeniska, radnieciska mīlestība, pieķeršanās.

Mīlestības veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Patmīlība ir pārāk liela uzmanība pret sevi, arī viegla aizskaramība, kad tiek apdraudētas individuālās vajadzības vai apstrīdēts pašnovērtējums. Patmīlība bieži ir saistīta ar egoismu un savtīgumu. Patoloģiska patmīlība tiek saukta par narcismu.
  • Partnera mīlestība parasti izpaužas kā mīlestība pret pretējo dzimumu (heteroseksualitāte), bet tā var būt arī mīlestība starp viena dzimuma cilvēkiem (homoseksualitāte). Šis mīlestības veids parasti izpaužas ar romantiskām attiecībām un seksuālām aktivitātēm.
  • Ģimeniskā mīlestība pastāv starp radiniekiem, visbiežāk starp vecākiem un to bērniem, bet nereti arī starp vecvecākiem un to mazbērniem. Tā galvenokārt izpaužas kā rūpes vienam par otru, dažreiz arī kā lutināšana.

Mīlestības izpausmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mīlestības izpausmes visbiežāk ir pieķeršanās, uzticība, rūpes un gādība pret cilvēku, cilvēku grupu vai priekšmetu/parādību, kas ir iemīļota. Ārēji tā bieži vien izpaužas ar neverbāliem līdzekļiem, piemēram, ar skatienu, mīmiku, ķermeņu pozu. Klasiskajā izpratnē mīlestība ir starp diviem cilvēkiem, kas savstarpēji nav radinieki, visbiežāk, starp vīrieti un sievieti. Šādās situācijās var novērot abu dzimumu pastaigas, sadevušies rokās, skūpstīšanos, ziedu dāvāšanu un tā tālāk. Arī fiziska saskarsme (sekss) ir intīma mīlestības izpausme.

No verbālajam mīlestības izpausmēm ir iemīļotā cilvēka saukšana mīļvārdos, piemēram, par "saulīti", "kaķīti" vai "zaķīti". Arī komplimentus uzskata par mīlestības izpausmi. Pie mīlestības izpausmēm var pieskaitīt arī mīlestības vēstuļu rakstīšanu.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tomass Lūiss; Fari Amini un Ričards Lenons. Mīlestības teorijas pamati. Madris, 2003. 264. lpp. ISBN 998431300X.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mīlestība» (latviski). tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-01. Skatīts: 2011-07-21.