Madlēnas kapela
Koordinātas: 50°50′43″N 4°21′18″E / 50.84528°N 4.35500°E
| Madlēnas kapela Svētās Marijas Magdalēnas kapela | |
|---|---|
| |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Beļģija, Brisele
|
| Apkaime | Briseles augšpilsēta |
| Statuss | Pabeigts |
| Pabeigts | 13. gadsimts |
| Pielietojums | Kapela |
| Īpašnieks (i) | Romas Katoļu Baznīca |
Marijas Magdalēnas kapela jeb Madlēnas kapela (franču: Chapelle de la Madeleine) ir viens no vecākiem dievnamiem Briselē. Tā ir Brabantes gotikas stila celtne, pieder Romas Katoļu Baznīcai un atrodas pilsētas augšpilsētā.
Šī kapela ir interesanta ar to, ka agrāk tā atradās uz pakalna tagad uzbūvētās Centrālās stacijas (franču: Gare Centrale) vietā, bet 1950. gados tā tika pārvietota lejup uz pašreizējo vietu, kas atrodas līdzās Madlēnas ielai. Tika restaurēta 17. gadsimta fasāde, bet oriģinālais 15. gadsimta interjers tika aizstāts ar pieticīgu iekštelpu dekoru, modernām logu vitrāžām un vienkāršiem akmens pīlāriem. Kapela tiek izmatota kā klusa vieta adorācijām un lūgšanām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Marijas Magdalēnas kapela ir viena no vecākajām Briselē, ko būvēja Žēlsirdības brāļu ordeņa locekļi 13. gadsimtā. Izrakumi, kurus veica no 1956. līdz 1958. gadam, pārvietojot baznīcu uz jauno vietu, atklāja, ka jau līdzšinējās kapelas vietā ir atradusies Tempļa bruņinieku svētnīca, uz kuras pamatiem vēlāk tika būvēta šī baznīca. 15. gadsimta sākumā dievnamam bija piebūvētas divas navas, kā arī fasāde ar lielo vitrāžas logu un zvanu tornis virs fasādes. Ārdurvis, kuras tika izgatavotas 1637. gadā, pieder baroka stilam. Baznīca piedzīvojusi daudz izmaiņas un pārbūves — tā tika atjaunota pēc franču komandiera Maršala Villeruā vadītās Briseles centra bombardēšanas 1695. gadā, kā arī rekonstruēta 1864. gadā. Savukārt, trīs altāri, vitrāžu logi un ērģeles no jauna tika izgatavotas un uzstādītas pēc baznīcas pārvietošanas 1958. gadā. Baznīca atstāj vienotu iespaidu, radot iespēju nodrošināt vērtīgu vietu lūgšanām un liturģijai, jo harmonizē baznīcas izmēri ar materiāliem, kas izmantoti būvniecībā un vitrāžas logiem. Baznīcu, sakarā ar Briseles pārbūvi 20. gadsimta sākumā, bija nolemts nojaukt tāpat kā visu apkārtējo apkārtni, tāpēc tā bija iztukšota un pamesta. Taču, rodoties iespējām, tā tika pārvietota un atjaunota laika periodā no 1956. līdz 1958. gadam. Svētās Annas kapela, kas atradās Kalnu ielā (franču: ru de la Montagne) arī tika nolemta nojaukšanai, bet to izdevās daļēji pārvietot un atjaunojot jaunajā vietā Svētās Marijas Magdalēnas kapelu, izmantot arī Svētās Annas kapelas daļu. Kapelai ir saglabājusies fasāde, kas saglabājusies no 1615. gada.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kapelas kreisajā pusē atrodas atsevišķa kapela, kas nosaukta Svētās Ritas vārdā, tā ir ļoti apmeklēta. Pirms ieejas kapelā redzamas divas skulptūras — Svētās Marijas Magdalēnas tēls viduslaiku tērpā un Svētās Annas, kura rokās tur bērnu Jēzu (18. gadsimts). Pretējā, labajā, pusē ir redzama Bizantijas Dievmātes Debessbraukšanas ikona, kas atrodas virs Svētā Sakramenta altāra, kur norisinās lūgšanas par baznīcas vienotību. Virs ikonas atrodas logs ar vitrāžu, kurā atainota Jaunava Marija, logu vitrāžās pa kreisi un labi no tās atainoti Svētais Augustīns un Svētā Monika, kas bija patroni Debessbraukšanas ordenim, kas pildīja pienākumus no 1924. gada. Piecas vitrāžas virs galvenā altāra ataino stāstus no Svētās Marijas Magdalēnas dzīves, centrā redzams Jēzus Kristus krusts, caur Kristus upuri cilvēks tiek atbrīvots no grēkiem (vitrāžā labās puses logā), kā arī Kunga augšāmcelšanās (rezorekcija) un kontemplācija (vitrāža kreisās puses logā). Citos logos redzamas vitrāžas no citu Svēto dzīves. Uz centrālā pīlāra redzams skulpturāls veidojums — Svētā Marija Magdalēna pie Jēzus Kristus krustā kājām.