Magņitska likums
Magņitska likums (angļu: Magnitsky Act) ir likums, ko 2012. gada 14. decembrī parakstīja ASV prezidents Baraks Obama ar mērķi sodīt Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par jurista Sergeja Magņitska nāvi 2009. gadā Maskavas cietumā. 2013. gada 12. aprīlī ASV valdība publiskoja tā dēvēto pirmo Magņitska sarakstu, kurā bija 18 personas, kam tika aizliegts iebraukt Savienotajās Valstīs un kuru aktīvi ASV tiek iesaldēti. Krievijas Ārlietu ministrija Magņitska likumu nodēvēja par absurdu likumu, ar kuru "notiek iejaukšanās mūsu iekšējās lietās" un kas "smagi kaitē divpusējām attiecībām".[1] Līdz 2019. gada maijam publicēja septiņas Magņitska saraksta versijas.
Savukārt 2016. gadā pieņemtais Globālais Magņitska likums paplašināja ASV valdības pilnvaras noteikt sankcijas ne tikai Magņitska lietā iesaistītajām personām, bet jebkurām ārvalstu valdības amatpersonām, kuras tiek uzskatītas par cilvēktiesību pārkāpējiem, iesaldējot viņu līdzekļus un aizliedzot ieceļot ASV. Sākotnēji pieņemtā likuma versija bija terminēta līdz 2022.gada decembrim, taču vēlāk to pagarināja pastāvīgi.[2]
Magņitska likums iezīmēja precedentu cilvēktiesību sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Pēctecība citās valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sekojot ASV paraugam, sākot ar 2016.gadu, Magņitska likumam līdzīgi (taču ne vienmēr šādi nosaukti) tiesību akti pieņemti arī vairākās citās valstīs un valstu apvienībās, piešķirot valdībām pilnvaras sodīt konkrētas ārvalstu personas, kas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos vai korupcijā. Tas sākotnēji īstenots tādās valstīs kā Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Gibraltārā, Džersijā un Kosovā, kā arī Baltijā - Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, bet vēlāk arī Eiropas Savienības līmenī.[3] [4] [5] Magņitska likumam līdzīgie tiesību akti ieņēmuši būtisku lomu, šīm valstīm vēršoties pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un ar to saistītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas gadījumiem .[6]
Šādi likumprojekti izskatīsanai iesniegti arī Moldovā, Rumānijā, Gruzijā, Kosovā un Ukrainā, kā arī Taivānā un Japānā, taču līdz šim tie nav pieņemti.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Krievija uz «Magņitska sarakstu» atbild ar sankcijām pret 18 ASV amatpersonām lsm.lv 2013. gada 13. aprīlī
- ↑ «President Biden Signs Bills to Suspend Permanent Normal Trade Relations with Russia, Codify Import Ban on Russian Oil, and Reauthorize Magnitsky Sanctions Law | White & Case LLP». www.whitecase.com (angļu). 2022-04-11. Skatīts: 2023-10-01.
- ↑ 3,0 3,1 «The Law Library of Congress, 2022. Worldwide Global Magnitsky Act Legislation.». Skatīts: 01.10.2023.
- ↑ European Parliament. «A European Magnitsky Act | Legislative Train Schedule». European Parliament (angļu). Skatīts: 2023-10-01.
- ↑ «European Parliament, 2022. Global human rights sanctions Mapping Magnitsky laws: The US, Canadian,UK and EU approach.». Skatīts: 01.10.2023.
- ↑ «ES Padome. ES ierobežojošie pasākumi pret Krieviju saistībā ar Ukrainu (kopš 2014. gada).». Skatīts: 01.10.2023.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kirils Kobrins. Parastais stāsts raksts no 2011. gada septembra žurnāla "Ŗīgas Laiks"