Lorenca spēks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lorenca spēks ir spēks, ar kādu klasiskajā fizikā elektromagnētiskais lauks darbojas uz ikvienu kustībā esošu punktveida lādiņu. Nosaukts nīderlandiešu fiziķa Hendrika Lorenca vārdā.

Skalārā forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnētiskā lauka indukcijas līnijas (sarkanā krāsā) darbojas uz lādiņu pretēji y ass virzienam. Ātruma vektora virziens (zilā krāsā) sakrīt ar z asi. Tādā gadījumā Lorenca spēka virziens (pelēkā krāsā) sakrīt ar x ass virzienu. Ja lādiņš ir negatīvs, tad Lorenca spēks darbojas pretējā virzienā.

Lorenca spēku aprēķina pēc formulas:

kur
- Lorenca spēks (N);
- lādiņš, uz kuru darbojas Lorenca spēks (C);
- magnētiskā lauka indukcija (T);
- lādiņa ātrums (m/s);
- leņķis starp lādiņa kustības virzienu un indukcijas līniju virzienu (rad).

Lorenca spēka virzienu nosaka pēc kreisās rokas likuma, tas ir:

  • Indukcijas līnijas ieiet plaukstā;
  • Lādiņa kustība notiek izstiepto pirkstu virzienā;
  • Lorenca spēka virziens sakrīt ar atliektā īkšķa virzienu (ja lādiņš ir negatīvs, tad spēks darbojas pretējā virzienā).

Vektoriālā forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lorenca spēka darbības virziens ir atkarīgs no lādiņa ātruma un magnētiskā lauka indukciju līniju darbības virziena.

Magnētiskā indukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lorenca spēka formulu var izmantot, lai definētu magnētisko indukciju.

  • ātruma vektors tiek sadalīts:
kur
- magnētiskajai indukcijai perpendikulārā ātruma komponente;
- magnētiskajai indukcijai paralēlā ātruma komponente.
  • Lorenca spēka formulas abas puses vektoriāli reizina ar ātruma perpendikulāro komponenti :
  • no tā izriet:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]