Lorenca spēks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Lorenca spēks ir spēks, ar kādu klasiskajā fizikā elektromagnētiskais lauks darbojas uz ikvienu kustībā esošu punktveida lādiņu. Nosaukts nīderlandiešu fiziķa Hendrika Lorenca vārdā.

Skalārā forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnētiskā lauka indukcijas līnijas (sarkanā krāsā) darbojas uz lādiņu pretēji y ass virzienam. Ātruma vektora virziens (zilā krāsā) sakrīt ar z asi. Tādā gadījumā Lorenca spēka virziens (pelēkā krāsā) sakrīt ar x ass virzienu. Ja lādiņš ir negatīvs, tad Lorenca spēks darbojas pretējā virzienā.

Lorenca spēku aprēķina pēc formulas:

kur
- Lorenca spēks (N);
- lādiņš, uz kuru darbojas Lorenca spēks (C);
- magnētiskā lauka indukcija (T);
- lādiņa ātrums (m/s);
- leņķis starp lādiņa kustības virzienu un indukcijas līniju virzienu (rad).

Lorenca spēka virzienu nosaka pēc kreisās rokas likuma, tas ir:

  • Indukcijas līnijas ieiet plaukstā;
  • Lādiņa kustība notiek izstiepto pirkstu virzienā;
  • Lorenca spēka virziens sakrīt ar atliektā īkšķa virzienu (ja lādiņš ir negatīvs, tad spēks darbojas pretējā virzienā).

Vektoriālā forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lorenca spēka darbības virziens ir atkarīgs no lādiņa ātruma un magnētiskā lauka indukciju līniju darbības virziena.

Magnētiskā indukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lorenca spēka formulu var izmantot, lai definētu magnētisko indukciju.

  • ātruma vektors tiek sadalīts:
kur
- magnētiskajai indukcijai perpendikulārā ātruma komponente;
- magnētiskajai indukcijai paralēlā ātruma komponente.
  • Lorenca spēka formulas abas puses vektoriāli reizina ar ātruma perpendikulāro komponenti :
  • no tā izriet:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]