Magnija perhlorāts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Magnija perhlorāts
Magnesium perchlorate.png
Magnija perhlorāta formulvienības struktūrformula
Magnija perhlorāts 01.jpg
Pudele ar anhidronu
Magnesium perchlorate hexahydrate.jpg
Magnija perhlorāta heksahidrāta paraugs
Citi nosaukumi anhidrons
CAS numurs 10034-81-8
64010-42-0 (hidrāts)
13446-19-0 (heksahidrāts)
Ķīmiskā formula Mg(ClO4)2
Molmasa 223,206 g/mol
Blīvums bezūdens vielai 2210 kg/m3
Kušanas temperatūra 251 °C (bezūdens viela)
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 99,601 g uz 100 ml

Magnija perhlorāts (Mg(ClO4)2) ir magnija un perhlorskābes sāls. Tā ir balta pulverveida viela, kas ir spēcīgs oksidētājs. Bezūdens magnija perhlorāts ir ārkārtīgi higroskopisks, tādēļ to sauc arī par anhidronu. Anhidrons spēj piesaistīt līdz pat 60% ūdens no savas masas. Heksahidrāts Mg(ClO4)2 · 6H2O ir adatveida kristāli, kas pie 147 °C izšķīst savā kristalizācijas ūdenī.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst, magnija hidroksīdam vai magnija oksīdam reaģējot ar perhlorskābi.

Mg(OH)2 + 2HClO4 ⟶ Mg(ClO4)2 + 2H2O

Vārglāzē ar tīru 30% perhlorskābi pakāpeniski pievieno magnija oksīdu līdz piesātinājumam. Lieko MgO nofiltrē caur porainu stikla plāksnīti, bet filtrātu neitralizē ar perhlorskābi līdz vāji skābai reakcijai, kā indikatoru lietojot Kongo sarkano. Ietvaicē līdz kristalizācijas sākumam un atdzesē. Iegūto heksahidrātu vēlreiz pārkristalizē. Lai iegūtu bezūdens sāli, heksahidrātu karsē porcelāna bļodiņā, kamēr tas izkūst (izšķīst kristalizācijas ūdenī). Ietvaicējot tālāk, šķīdums atkal sacietē, jo veidojas magnija perhlorāta trihidrāts. To sacietēšanas laikā maisot karsē, nepārsniedzot 230 °C temperatūru. Iztur 1—2 stundas. Pēc tam atdzesē, sasmalcina, ieber apaļkolbā un vēlreiz izkarsē vakuumā. Glabā cieši noslēgtā traukā, bet vislabāk — aizkausētā ampulā.[1]

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķīdinot ūdenī, izdalās daudz siltuma, tādēļ ūdeni jāņem lielā pārākumā. Magnija perhlorāts labi šķīst arī citos polāros šķīdinātājos.

Magnija perhlorāta šķīdība dažos šķīdinātājos pie 25 °C[2][3]
Šķīdinātājs Ūdens Metanols Etanols 1-Propanols Acetons Etilacetāts Dietilēteris
Šķīdība gramos uz 100 g šķīdinātāja 99,601 51,838 23,962 73,400 42,888 70,911 0,291

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezūdens magnija perhlorātu jeb anhidronu izmanto gāzu pilnīgai atbrīvošanai no ūdens tvaikiem (dziļajai žāvēšanai).[4][5] Magnija perhlorātu var reģenerēt, karsējot vakuumā pie 220 °C, taču to nedrīkst darīt, ja ar to ir žāvētas organiskas vielas, jo var notikt eksplozija. Magnija perhlorāts, uzsūcot ūdeni, sacietē, tādēļ var tikt bloķēta gāzes plūsma, un ieteicamāk ir kā sausinātāju lietot fosfora pentoksīdu, kas veido šķidrumu. Piesātināta ūdens tvaika spiediens virs anhidrona ir 70 mPa, bet virs P2O5 — tikai 3 mPa. Taču anhidrons spēj uzsūkt pēc masas daudz vairāk ūdens, nekā fosfora pentoksīds, bez tam anhidrons ir neitrāls savienojums, ar ko var žāvēt visdažādākās gāzes.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnija perhlorāts kopā ar citiem perhlorātiem atrasts uz Marsa virsmas ar spektroskopijas metodi.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 223. lpp. (krieviski)
  2. Long, J.R.: Perchlorate safety: Reconciling inorganic and organic guidelines in Chem. Health Safety 9 (2002) 12-18, doi:10.1016/S1074-9098(02)00294-0.
  3. Willard, H.H.; Smith, G.F.: The Perchlorates of the Alkali and Alkaline Earth Metals and Ammonium. Their Solubility in Water and Other Solvents in J. Am. Chem. Soc. 45 (1923) 286—297, doi:10.1021/ja01655a004.
  4. H. H. Willard, G. F. Smith (1922). "The Preparation and Properties of Magnesium Perchlorate and its Use as a Drying Agent". Journal of the American Chemical Society 44 (10): 2255–2259. doi:10.1021/ja01431a022.
  5. L. Wu, H. He (1994). "Preparation of perlite-based magnesium perchlorate desiccant with colour indicator". The Chemical Educator 41 (5): 633–637. doi:10.1016/0039-9140(94)80041-3.
  6. Chojnacki, Matt; Massé, Marion; Hanley, Jennifer; James J. Wray; McEwen, Alfred S.; Murchie, Scott L.; Wilhelm, Mary Beth; Ojha, Lujendra (2015). "Spectral evidence for hydrated salts in recurring slope lineae on Mars" (en). Nature Geoscience 8 (11): 829–832. doi:10.1038/ngeo2546. ISSN 1752-0908.