Maklarena ziņojums

Vikipēdijas lapa

Maklarena ziņojums (angļu: McLaren Report) ir 2016. gadā publicēts Pasaules antidopinga aģentūras neatkarīgas izmeklēšanas grupas Ričarda Maklarena vadībā apkopots divdaļīgs ziņojums par valsts finansētu dopinga sistēmu Krievijā. Ziņojuma 1. daļa tika publicēta 2016. gada 16. jūlijā[1], bet 2. daļa — 2016. gada 9. decembrī.[2]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot ar 2010. gadu, 800 metru skrējējas Jūlijas Stepanovas vīrs un Maskavas Antidopinga laboratoriju vadošais speciālists Vitālijs Stepanovs Pasaules antidopinga aģentūrai trīs gadu laikā nosūtīja vairākus simtus e-pasta vēstuļu par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem Krievijas vieglatlētikā, kurā kopš 2007. gada bijusi iesaistīta arī pati Stepanova, 2013. gadā par neatbilstībām sportistes bioloģiskajā pasē jeb dopinga pārkāpumu saņemot divu gadu diskvalifikāciju.[3] 2014. gada nogalē Stepanova kopā ar vīru sniedza interviju Vācijas televīzijas kanālam ARD, kurā stāstīja par Krievijas vieglatlētikā notiekošo sistemātisko dopinga lietošanu.[4][5][6]

2014. gada 4. decembrī kanālā pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma „Slepenais dopings: kā Krievija veido uzvarētājus” (Geheimsache Doping — Wie Russland seine Sieger macht), kurā apgalvots, ka 99% Krievijas augstākā līmeņa sportistu lietojot dopingu, bet dopinga pārbaužu rezultāti tikuši viltoti. Filma izraisīja plaši rezonansi pasaulē, un Pasaules antidopinga aģentūra paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu.[4][5][6] 2015. gada 13. novembrī Starptautiskā Vieglatlētikas federācija pēc Pasaules antidopinga aģentūras ieteikuma diskvalificēja Krievijas Vieglatlētikas federāciju, aizliedzot tās sportistiem un apkalpojošajam personālam piedalīties jebkādās starptautiskās sacensībās un atņemot tiesības rīkot 2016. gada pasaules junioru čempionātu vieglatlētikā un Pasaules kausa izcīņu soļošanā.[7][8]

2015. gada nogalē uz ASV aizbēga un par Krievijas dopinga sistēmu sāka liecināt bijušais Maskavas antidopinga nodaļas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs, kura liecību izmeklēšanai Pasaules antidopinga aģentūra 2016. gada maijā izveidoja neatkarīgu komisiju, par kuras vadītāju izvēlējās Kanādas juristu Ričardu Maklarenu.[3]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vairāku liecinieku intervēšanas, tūkstošiem dokumentu izpētes, cieto disku analīžu un ievākto urīna paraugu pudelīšu ekspertīzes un sportistu paraugu atsevišķu laboratorijas analīžu rezultātiem[9] komisija secinājusi, ka Maskavas un Soču Antidopinga laboratorijās no vismaz 2010. gada beigām līdz 2015. gadam darbojusies Krievijas Sporta ministrijas vadīta, kontrolēta un pārraudzīta dopingu lietojušo Krievijas sportistu aizsardzības sistēma, kurā aktīvi iesaistījies arī Krievijas Federālais drošības dienests, Krievijas Antidopinga aģentūra, Krievijas izlašu sagatavošanas centrs un pašas laboratorijas.[10]

Pozitīvo rezultātu pazušanas metodoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai vairs neatkārtotos Krievijas sportistu katastrofālais sniegums 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs[11], sākot ar 2011. gadu Maskavas Antidopinga laboratorijā esot ieviesta tā sauktā „pozitīvo rezultātu pazušanas metodoloģija” (the disappearing positive [test] methodology), kas kalpojusi kā galējais drošības mērs, ja nenostrādā dažādi citi dopingu lietojušo Krievijas sportistu aizsardzības mehānismi paraugu ievākšanā un pārvadāšanā.[12]

Vispirms laboratorijā veikta paraugu sākotnējā analīze, un, ja tā liecinājusi par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni sportista A paraugā, tālāka apstrāde tika apturēta. Rodčenkovam pēc Krievijas Sporta ministra vietnieka Jurija Nagorniha rīkojuma pa e-pastu, tālruniski, mutiski vai kā citādi kontaktpersonai (tolaik Natālijai Žeļanovai, Krievijas Sporta ministra Vitālija Mutko pašreizējai padomniecei dopinga jautājumus), esot bijis jānodod attiecīgā parauga pudelītes numurs, ievākšanas datums, sportista dzimums, sporta disciplīna un sacensības (tā sauktais „Sportista profils”). Kontaktpersona tālāk esot sazinājusies ar Krievijas Antidopinga aģentūru, kas pēc parauga pudelītes numura no dopinga kontroles veidlapas varējusi noskaidrot sportista identitāti, ko izpaudusi kontaktpersonai, kas visu informāciju pārsūtījusi Krievijas Sporta ministra vietniekam Jurijam Nagorniham, kurš deva rīkojumu „glābt” vai „karantīna”. Sportista profilu ar pievienoto rīkojumu kontaktpersona nodeva atpakaļ laboratorijai. Glābšanas gadījumā laboratorijas darbiniekiem parauga analīžu rezultāti Pasaules antidopinga vadības sistēmā (Anti-Doping Management System (ADAMS)) bija jāievada kā negatīvi un jāvilto analīžu rezultāti Laboratorijas informācijas vadības sistēmā (Laboratory Information Management System (LIMS)). Savukārt, ja saņemts rīkojums „karantīna”, ar paraugu neveica nekādas papildu darbības un apstrādāja atbilstoši Pasaules antidopinga aģentūras standartam.[13]

Pozitīvo paraugu samainīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskajās sacensībās, piemēram, 2013. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā un 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, pozitīvo rezultātu pazušanas metodoloģiju neatkarīgo novērotāju dēļ esot bijis pagrūti īstenot, tāpēc izstrādāta jauna sistēma — pozitīvo paraugu samainīšana, kas līdz 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm pilnveidota. Vispirms Krievijas izlašu sagatavošanas centra vadītāja vietnieces Irinas Rodionovas koordinēta notikusi vajadzīgo sportistu tīro urīna paraugu krātuves izveide, ko pēc nokomplektēšanas Krievijas Federālais drošības dienests slepus pārvedis no Maskavas uz KFDD ēku blakus Soču laboratorijai, kur līdz paraugu samainīšanai uzglabāja saldētavā.[14] Saskaņā ar Rodčenkova liecību, A un B paraugu pudelītes no attiecīgās Soču laboratorijas telpas drošības perimetrā pa apslēptu „peles alu” (mouse hole) nakts laikā esot padotas blakus esošā operāciju telpā ārpus drošības perimetra. Tur KFDD virsnieks Jevgeņijs Blohins paņēmis B paraugu pudelītes un vēlāk atgriezies ar jau atvērtām pudelītēm. Tikmēr no KFDD ēkas saldētavas izņemti attiecīgo sportistu tīrie paraugi, kas atlaidināšanai nogādāti operāciju telpā. Operāciju telpā abu paraugu pudelīšu saturs samainīts pret iepriekš ievākto tīro urīnu, bet netīrais urīns likvidēts. A paraugu pudelītēm nomainīts aizbāznis, B paraugu pudelītēm uzskrūvēts atpakaļ vāciņš, un tās pa to pašu caurumu padotas atpakaļ un novietotas iepriekšējā vietā nākamā rīta A pudelīšu analīzēm. Rodčenkova uzdevums esot bijis iepriekš pārliecināties, ka tīrajos paraugos tik tiešām nav atrodams dopings un nodrošināt, lai samaināmā urīna parauga īpatnējais svars pēc iespējas sakristu ar dopinga kontroles veidlapā norādīto parauga īpatnējo svaru, kas tika panākts ar vārāmās sāls un destilēta ūdens pievienošanu.[14]

Rodčenkova liecības apstiprināja vairāku izmeklēšanā iesaistītu neatkarīgo ekspertu atklājumi. Pirmkārt, atzītā starptautiskā organizācijā strādājošs „skrāpējumu un pēdu” eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi secināja, ka pudelītes iespējams attaisīt, atstājot pēdas, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, taču skaidri redzamas mikroskopiski, kas arī tika nodemonstrēts Maklarena klātbūtnē. 12 no 13 pārbaudītajām Maskavas laboratorijas B paraugu pudelītēm vāciņa iekšpusē šis pats eksperts atrada mikroskopiskas skrāpējumu pēdas, kas radušās tās atverot, turklāt eksperta noteiktā pudelīte bez skrāpējuma pēdām sakrita ar Rodčenkova norādīto neatvērto pudelīti, kuras numurs ekspertam iepriekš netika atklāts. Otrkārt, Londonas Dopinga kontroles centra veiktajās A pudelīšu urīna analīzēs tika atklāts, ka 2 sportistu DNS nesakrita ar 3 viņu paraugos atrasto DNS, bet kādas sudraba un zelta medaļnieces urīna paraugā tika atrasts divu dažādu sieviešu DNS.[15] Bet 6 no 40 pudelīšu, tostarp 2 Soču medaļnieku, analizētajos paraugos noteikts tāds sāls saturs, kāds nav fizioloģiski iespējams veselam cilvēkam.[16]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa.
  2. ↑ Maklarena ziņojuma 2. daļa.
  3. ↑ 3,0 3,1 Ilmārs Stūriška. «Pilnībā zaudēja kauna sajūtu: Kā aizsākās vērienīgākā dopinga sistēma sporta vēsturē». Latvijas Avīze, 2017. gada 15. decembris. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.
  4. ↑ 4,0 4,1 Jānis Freimanis. «Vācijas TV kanāls: „99% Krievijas sportistu lieto dopingu”». Sportacentrs.com, 2014. gada 4. decembris. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Pasauli šokē vācu dokumentālā filma par dopinga lietošanu Krievijas sportā». Delfi. 2014. gada 5. decembris. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Pasauli šokē dokumentālā filma par dopinga lietošanu Krievijā». tvnet.lv. 2014. gada 5. decembris. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.
  7. ↑ «WADA: Krievijas Vieglatlētikas federācija jādiskvalifcē par dopinga pārkāpumiem». Delfi. 2015. gada 9. novembris. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.
  8. ↑ «IAAF diskvalificē Krievijas Vieglatlētikas federāciju». tvnet.lv. 2015. gada 9. novembris. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.
  9. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa, 5. lpp.
  10. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa, 1. lpp.
  11. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa, 63. lpp.
  12. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa, 31. lpp.
  13. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa, 31.—35. lpp.
  14. ↑ 14,0 14,1 Maklarena ziņojuma 1. daļa, 11.—15. lpp.
  15. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa, 45.—48. lpp.
  16. ↑ Maklarena ziņojuma 1. daļa, 74. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Maklarena_ziņojums&oldid=3711329"