Makss Blīmihs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Makss Blīmihs
Max Blümich
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 3. novembrī
Miris 1942. gada 23. februārī (55 gadi)
Valsts karogs: Vācija Falkenberga/Elstere, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists, žurnālists

Makss Blīmihs (vācu: Max Blümich; 1886. gada 3. novembris1942. gada 23. februāris Falkenberga/Elstere) bija Vācijas šahists un žurnālists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā pasaules kara bijis viens no vadošajiem Vācijas šahistiem. 1920. gadā Berlīnē 20. Vācijas šaha kongresā bijis trešais (uzvarējis Frīdrihs Zēmišs).[1] 1925. gadā Breslavā ieņēmis 11. vietu 24. Vācijas šaha savienības kongresā (uzvarējis Jefims Bogoļubovs)[2] 1926. gadā Drēzdenes starptautiskajā šaha turnīrā ieņēmis 9. vietu (uzvarējis Ārons Nimcovičs).[3] Uzvarējis Leipcigas pilsētas šaha čempionātos (1928, 1930).[4] 1928. gadā Hāgā pārstāvējis Vāciju 2. šaha olimpiādē.[5]

Pirmā vācu šaha žurnāla Deutsche Schachzeitung ilggadējs redaktors (1925—1942). Pirms tam vadījis šaha nodaļas Leipcigas laikrakstos Leipziger Tageblatt un Leipziger Nachrichten. Bijis ilggadējs Saksijas šaha savienības funkcionārs. Šajā amatā apliecinājis sevi kā nacionālsociālisma ideju atbalstītāju. 1941. gadā atkārtoti izdevis Žana Difrena un Žaka Mizesa grāmatu "Mazā rokasgrāmata šaha spēlē" (vācu: Kleine Lehrbuch des Schachspiels), no kuras izņēmis visus ebreju šahistu vārdus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]