2. šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nīderlandes parlamenta ēka — Binnenhof (Spēles vieta)

2. šaha olimpiāde notika no 1928. gada 21. jūlija līdz 6. augustam Nīderlandes konstitucionālajā galvaspilsētā Hāgā.[1]

Vispārīgs apskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc britu delegāta prasības, 1927. gada FIDE kongress pieņēma nepopulāru lēmumu Nāciju turnīros (olimpiādēs) varēs startēt tikai amatieri. Pie tam tiesības izlemt, ko pieskaitīt pie profesionāļiem, deleģēja nacionālajām šaha federācijām. Par pamatu šim lēmumam kalpoja fakts, ka Nāciju turnīrs notika vienlaicīgi ar Amsterdamā notikušajām 9. Vasaras olimpiskām spēlēm, kurās tolaik startēja tikai amatieri. Šis lēmums izsauca vairāku federāciju neapmierinātību, dažas valstis pat atteicās piedalīties turnīrā, nepiedalījās arī paši angļi. Tāpēc olimpiādes laikā notikušā FIDE kongresa delegāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu turpmāk šahistus vairs nedalīt amatieros un profesionāļos.

Spēles notika Nīderlandes parlamenta ēkā.

Spēles reglaments: trīs kārtas divās dienās, apdomas laiks: stundā 20 gājieni.

Olimpiādes rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiādē piedalījās 17 komandas. Visas komandas spēlēja vienā grupā pēc apļa sistēmas, tas ir, katra ar katru.

Turnīra rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:[2]

V Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 P KP + = -
1 Ungārija 3 2 3 3 3 2 3 4 44 26 12 2 2
2 ASV 1 2 2 3 3 3 2 2 2 3 3 39½ 23 9 5 2
3 Polija 1 3 2 1 3 3 2 2 2 4 37 22 9 4 3
4 Austrija 2 ½ 3 2 1 2 2 3 3 1 3 3 36½ 20 8 4 4
5 Dānija ½ ½ 2 1 1 3 3 3 4 3 2 3 34 18 8 2 6
6 Šveice 2 3 2 1 2 2 2 4 34 17 6 5 5
7 Čehoslovākija 2 1 3 3 1 2 2 1 4 4 34 15 6 3 7
8 Argentīna 1 2 1 3 3 3 3 3 2 33½ 16 7 2 7
9 Vācija 1 1 1 2 1 2 3 2 1 1 3 3 3 31½ 17 7 3 6
10 Nīderlande ½ 1 2 1 2 2 2 3 31½ 16 6 4 6
11 Francija 1 1 1 2 2 2 2 3 31 16 6 4 6
12 Beļģija 1 2 3 0 1 3 2 2 3 3 31 15 6 3 7
13 Zviedrija 2 1 2 2 1 3 2 2 3 1 31 13 4 5 7
14 Latvija 2 2 ½ 1 2 3 1 1 1 1 3 30 13 5 3 8
15 Itālija 1 2 2 1 2 ½ 26½ 9 3 3 10
16 Rumānija ½ 1 2 0 1 1 ½ 1 3 ½ 25½ 13 6 1 9
17 Spānija 0 1 0 ½ 1 0 0 2 1 1 1 ½ 1 ½ 13½ 3 1 1 14

Apzīmējumi: V — vieta; P — komandas dalībnieku iegūto punktu summa; KP — komandas iegūto punktu summa (2 punkti — uzvarēts, 1 — neizšķirts, 0 — zaudēts mačs); + (uzvarēto), = (neizšķirto), - (zaudēto) maču skaits.

Uzvarētāju individuālie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Godalgoto komandu dalībnieku individuālie rezultāti apkopoti nākamajās trīs tabulās:[1]

1. vieta — Ungārija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Gēza Naģs 9 2 5 16 11½
2 Endre Šteiners 10 3 3 16 11½
3 Ārpāds Vajda 6 1 9 16 10½
4 Kornēls Havaši 6 1 9 16 10½

2. vieta — ASV[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Isaks Keždens 12 1 2 15 13
2 Hermans Steiners 6 1 9 16 10½
3 Semjuels Faktors 4 2 5 11
4 Erlings Tolfsens 4 4 5 13
rez. Miltons Hanauers 1 4 4 9 3

3. vieta — Polija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Kazimežs Makarčiks 5 5 6 16 8
2 Paulino Frīdmans 6 4 1 11
3 Teodors Regedziņskis 8 1 4 13 10
4 Mečislavs Hvojniks 4 4 4 12 6
rez. Ābrams Blass 4 3 5 12

Individuālās medaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neatkarīgi no galdiņiem, apbalvoti tika seši spēlētāji, kas sasnieguši labākos individuālos rezultātus.

Vieta Spēlētājs Valsts Spēles Punkti Procenti
1 Isaks Keždens ASV 15 13 86,7%
2 Andrē Muffans Francija 16 12½ 78,1%
3 Teodors Regedziņskis Polija 113 10 76,9%
4 Endre Šteiners Ungārija 16 11½ 71,8%
4 Gēza Naģs Ungārija 16 11½ 71,8%
6 Viljams Rivjērs Šveice 11 68,2%

Latvijas šahistu sniegums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas komandas sastāvā bija iekļauts arī Kārlis Bētiņš, bet viņš Hāgā nevarēja ierasties ģimenes apstākļu dēļ, un viņa vietā spēlēja Arvīds Taube.

Latvijas komandas (14. vieta) dalībnieku rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:[3]

Galdiņš, dalībnieks 1. Apšenieks 2. Strautmanis 3. Petrovs 4. Taube r. Melnbārdis Rezultāts Pretinieku komanda
Latvijas
komandas
dalībnieku
rezultāti
1 ½ 1 ½ 3 : 1 Spānija
0 0 0 ½ 0,5 : 3,5 Austrija
0 ½ ½ ½ 1,5 : 2,5 Ungārija
1 0 1 0 2 : 2 Šveice
0 1 0 ½ 1,5 : 2,5 Francija
0 0 ½ ½ 1 : 3 Vācija
1 1 0 0 2 : 2 ASV
1 0 1 0 2 : 2 Polija
1 0 0 0 1 : 3 Beļģija
0 0 1 0 1 : 3 Zviedrija
½ 1 ½ 1 3 : 1 Čehoslovākija
0 0 1 0 1 : 3 Argentīna
1 1 ½ 1 3,5 : 0,5 Itālija
1 1 ½ 0 2,5 : 1,5 Holande
1 1 ½ 1 3,5 : 0,5 Rumānija
0 ½ ½ 0 1 : 3 Dānija
Partijas 16 16 16 15 1 64
+ 8 6 5 3 0 22
- 7 7 4 7 1 26
= 1 3 7 5 0 16
Punkti 8,5 7,5 8,5 5,5 0 30
% 53,1 46,9 53,1 36,7 0 46,9

Pasaules amatieru meistarsacīkstes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reizē ar ielūgumu uz olimpiādi nacionālās federācijas saņēma arī uzaicinājumu vienam no šahistiem piedalīties pasaules amatieru čempionātā. Līdz ar to katrai komandai vajadzēja "ziedot" vienu spēcīgu spēlētāju individuālajam turnīram. Latvija šim turnīram pieteica Hermani Matisonu.

Vieta Spēlētājs Punkti Bergera koeficients
1 Flag of the Netherlands.svg Makss Eive (Nīderlande) 12
2 Flag of Poland.svg Dāvids Pšepjurka (Polija) 11
3 Flag of Latvia.svg Hermanis Matisons (Latvija) 10
4 Flag of Spain (1785–1873, 1875–1931).svg Manuels Golmaijo (Spānija) 66.25
5 Flag of the Czech Republic.svg Karels Treibals (Čehoslovākija) 64.50
6 Flag of the United States (1912-1959).svg Normans Vaitekers (ASV) 57.25
7 Flag of Germany.svg Kārlis Karlss (Vācija) 9
8 Flag of Austria.svg Alberts Bekers (Austrija) 7
9 Flag of France.svg Andrē Šerons (Francija) 6 47.00
10 Flag of Sweden.svg Allans Nilsons (Zviedrija) 6 41.75
11 Flag of Italy (1861–1946).svg Stefano Rosselli (Itālija) 6 36.50
12 Flag of Hungary.svg Lajošs Šteiners (Ungārija) 36.00
13 Flag of Mexico (1916-1934).svg Hosē Araisa (Meksika) 35.75
14 Flag of Finland.svg Anatols Čepurnovs (Somija) 31.75
15 Flag of Romania.svg Aleksandrs Tirolers (Rumānija) 5
16 Flag of Switzerland.svg Valters Hennebergers (Šveice) 3

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 72. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 270.—271. lpp.
  3. Andris Frīde, Alnis Auziņš. Latvija pasaules šaha olimpiādēs. Rīga : Latvijas sporta muzejs, 1993. 28.—35. lpp.

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 14.—15. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]