Makss Hildeberts Bēms (vācu : Max Hildebert Boehm 1891 . gada 16. martā , miris 1968 . gada 9. novembrī ) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes nacionālistisks vācu publicists, sociologs un politiķis. Redzams Völkische Bewegung
Dzimis Bērzaines ģimnāzijas skolotāja Maksimiliāna Bēma ģimenē. 1902. gadā ģimene pārcēlās uz Lotringu . 1914. gadā Makss Bēms aizstāvēja disertāciju par Fihti Jēnas Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā publicēja darbus par pierobežas vācu (Grenz- und Auslanddeutschtum ) jautājumiem. 1918. gadā strādāja Rīgā Preses pārvaldē Maksa fon Šeibnera-Rihtera vadībā, kur iepazinās ar Oto fon Kurzellu un Arno Šikedancu .
Atgriežoties Vācijā, iesaistījās konservatīvo vācu nacionalistu kustībā. 1932. gadā publicēja darbu, kurā izklāstīja savu programmu — "Atsevišķi stāvoša tauta" (Das eigenständige Volk. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 1932. ). 1933. gadā Bēms kļuva par Jēnas Universitātes etnosocioloģijas un etniskās teorijas profesoru. 1945. gadā tika atbrīvots no amata. Devās uz Līneburgu , kur nodibināja Ostaladēmiju (Ost-Akademie ), kas nodarbojās ar Austrumeiropas vāciešu jautājumiem.
Natur und Sittlichkeit bei Fichte. Halle: Niemeyer, 1914. Die Krisis des deutschbaltischen Menschen. Berlin: Grenzboten, 1915. Der Sinn der humanistischen Bildung. Berlin: G. Reimer, 1916. Die Letten. Berlin: Würtz, [1917]. Die deutschen Balten in Liv-, Est- und Kurland. Berlin: Siegismund, 1917. Was uns not tut. Berlin: Kulturliga, 1919. Kleines politisches Wörterbuch. Leipzig: Koehler, 1919. Ruf der Jungen. Leipzig: Koehler, 1920. Körperschaft und Gemeinwesen. Leipzig: Koehler, 1920. Ost und West // Die wirtschaftliche Zukunft des Ostens. Leipzig: Koehler, 1920. S. 1-14. Der Verrat des Ostens und das gefährdete Preußen. Berlin: Vertriebsstelle politischer Schriften, [1921]. Die neue Front. Berlin: Gebr. Paetel, 1922. Europa irredenta. Berlin: R. Hobbing, 1923. Grenzdeutsch — Großdeutsch. Dresden: Verein f. d. Deutschtum im Auslande, 1925. Die deutschen Grenzlande. Berlin: R. Hobbing, 1925. Nation und Nationalität. Karlsruhe: G. Braun, 1927. Grenzdeutschland seit Versailles. Berlin: Brückenverl., 1930. Das eigenständige Volk. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 1932. Volksdeutsche Forderungen zur Hochschulerneuerung. Stuttgart: Kohlhammer, 1933. Der Bürger im Kreuzfeuer. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 1933. Was will Volkslehre? Stuttgart: Franckh, 1934. Volkstheorie als politische Wissenschaft. Jena: Frommann, 1934. Der 18. Januar und die andern Deutschen. Jena: Fischer, 1934. Volkstheorie und Volkstumspolitik der Gegenwart. Berlin: Junker & Dünnhaupt, 1935. Die Volkskunde als Wissenschaft. Tübingen: Laupp’sche Buchh., 1935. Die Krise des Nationalitätenrechts. Jena: Frommann, 1935. ABC der Volkstumskunde. Potsdam: Verl. Volk u. Heimat, 1936. Der deutsche Osten und das Reich // Der deutsche Osten. Berlin: Propyläen, 1936. S. 1-18. Volkskunde. Berlin: Weidmann, 1937. Volkstumswechsel und Assimilationspolitik. Jena: Frommann, 1938. Deutschösterreichs Wanderschaft und Heimkehr. Essen: Essener Verl. Anst., 1939. Der befreite Osten. Berlin: Deutsche Buchvertriebsstelle Hofmeier, 1940. Lothringerland. München: Bruckmann, 1942. Geheimnisvolles Burgund. München: Bruckmann, 1944. Baltenkalender 1950. Bovenden b. Göttingen: Behr, [1949]. Vergessener Osten. Göttingen: «Musterschmidt», 1952. Verpflichtende Heimat im Osten. Berlin: Berliner Landesverband d. Vertriebenen, 1957. 
