Makss Hildeberts Bēms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Makss Hildeberts Bēms
Max Hildebert Boehm
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 16. martā
Bērzaine, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(Cēsis, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1968. gada 9. novembrī (77 gadi)
Lineburga, Lejassaksija, Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās publicists, politiķis

Makss Hildeberts Bēms (vācu: Max Hildebert Boehm, dzimis 1891. gada 16. martā, miris 1968. gada 9. novembrī) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes nacionālistisks vācu publicists, sociologs un politiķis. Redzams Völkische Bewegung kustības pārstāvis.

Dzīvesstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Bērzaines ģimnāzijas skolotāja Maksimiliāna Bēma ģimenē. 1902. gadā ģimene pārcēlās uz Lotringu. 1914. gadā Makss Bēms aizstāvēja disertāciju par Fihti Jēnas universitātē. Pirmā pasaules kara laikā publicēja darbus par pierobežas vācu (Grenz- und Auslanddeutschtum) jautājumiem. 1918. gadā strādāja Rīgā Preses pārvaldē Maksa fon Šeibnera-Rihtera vadībā, kur iepazinās ar Oto fon Kurzellu un Arno Šikedancu.

Atgriežoties Vācijā, iesaistījās konservatīvo vācu nacionalistu kustībā. 1932. gadā publicēja darbu, kurā izklāstīja savu programmu — "Atsevišķi stāvoša tauta" (Das eigenständige Volk. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 1932.). 1933. gadā Bēms kļuva par Jēnas universitātes etnosocioloģijas un etniskās teorijas profesoru. 1945. gadā tika atbrīvots no amata. Devās uz Lineburgu, kur nodibināja Ostaladēmiju (Ost-Akademie), kas nodarbojās ar Austrumeiropas vāciešu jautājumiem.

Bibliogāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Natur und Sittlichkeit bei Fichte. Halle: Niemeyer, 1914.
  • Die Krisis des deutschbaltischen Menschen. Berlin: Grenzboten, 1915.
  • Der Sinn der humanistischen Bildung. Berlin: G. Reimer, 1916.
  • Die Letten. Berlin: Würtz, [1917].
  • Die deutschen Balten in Liv-, Est- und Kurland. Berlin: Siegismund, 1917.
  • Was uns not tut. Berlin: Kulturliga, 1919.
  • Kleines politisches Wörterbuch. Leipzig: Koehler, 1919.
  • Ruf der Jungen. Leipzig: Koehler, 1920.
  • Körperschaft und Gemeinwesen. Leipzig: Koehler, 1920.
  • Ost und West // Die wirtschaftliche Zukunft des Ostens. Leipzig: Koehler, 1920. S. 1-14.
  • Der Verrat des Ostens und das gefährdete Preußen. Berlin: Vertriebsstelle politischer Schriften, [1921].
  • Die neue Front. Berlin: Gebr. Paetel, 1922.
  • Europa irredenta. Berlin: R. Hobbing, 1923.
  • Grenzdeutsch — Großdeutsch. Dresden: Verein f. d. Deutschtum im Auslande, 1925.
  • Die deutschen Grenzlande. Berlin: R. Hobbing, 1925.
  • Nation und Nationalität. Karlsruhe: G. Braun, 1927.
  • Grenzdeutschland seit Versailles. Berlin: Brückenverl., 1930.
  • Das eigenständige Volk. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 1932.
  • Volksdeutsche Forderungen zur Hochschulerneuerung. Stuttgart: Kohlhammer, 1933.
  • Der Bürger im Kreuzfeuer. Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 1933.
  • Was will Volkslehre? Stuttgart: Franckh, 1934.
  • Volkstheorie als politische Wissenschaft. Jena: Frommann, 1934.
  • Der 18. Januar und die andern Deutschen. Jena: Fischer, 1934.
  • Volkstheorie und Volkstumspolitik der Gegenwart. Berlin: Junker & Dünnhaupt, 1935.
  • Die Volkskunde als Wissenschaft. Tübingen: Laupp’sche Buchh., 1935.
  • Die Krise des Nationalitätenrechts. Jena: Frommann, 1935.
  • ABC der Volkstumskunde. Potsdam: Verl. Volk u. Heimat, 1936.
  • Der deutsche Osten und das Reich // Der deutsche Osten. Berlin: Propyläen, 1936. S. 1-18.
  • Volkskunde. Berlin: Weidmann, 1937.
  • Volkstumswechsel und Assimilationspolitik. Jena: Frommann, 1938.
  • Deutschösterreichs Wanderschaft und Heimkehr. Essen: Essener Verl. Anst., 1939.
  • Der befreite Osten. Berlin: Deutsche Buchvertriebsstelle Hofmeier, 1940.
  • Lothringerland. München: Bruckmann, 1942.
  • Geheimnisvolles Burgund. München: Bruckmann, 1944.
  • Baltenkalender 1950. Bovenden b. Göttingen: Behr, [1949].
  • Vergessener Osten. Göttingen: «Musterschmidt», 1952.
  • Verpflichtende Heimat im Osten. Berlin: Berliner Landesverband d. Vertriebenen, 1957.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]