Pāriet uz saturu

Makss Štirners

Vikipēdijas lapa
Makss Štirners
Max Stirner
Frīdriha Engelsa zīmēts Makša Štirnera portrets
Frīdriha Engelsa zīmēts Makša Štirnera portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1806. gada 25. oktobrī
Baireita, Bavārijas karaliste,
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1856. gada 26. jūnijā (49 gadi)
Berlīne, Prūsijas Karaliste,
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija vēsturiski - jaunhēgelietis,
mūsdienās tiek uzlūkots par individuālā anarhisma, eksistenciālisma, nihilisma, postmodernisma priekšteci
Nozīmīgas idejas egoisms
Galvenās intereses ētika, politika, īpašums, vērtība
Alma mater Berlīnes Universitāte
Skolotājs Hēgelis
Ietekmējies no Hēgelis, Ādams Smits
Ietekmējis Frīdrihs Engelss, Kārlis Markss, Bendžamins Takers, Džons Henrijs Makejs, Ernsts Jingers, Pīters Lemborns Vilsons
Nozīmīgi darbi "Vienīgais un viņa īpašums" (Der Einzige und sein Eigentum, 1844)
Valoda vācu valoda

Johans Kaspars Šmits (vācu: Johann Kaspar Schmidt), biežāk pazīstams pēc pseidonīma Makss Štirners (vācu: Max Stirner; dzimis 1806. gada 25. oktobrī, miris 1856. gada 26. jūnijā) bija vācu filozofs, kurš tiek uzskatīts par nihilisma, eksistenciālisma, postmodernisma un individuālā anarhisma priekšteci. 1844. gadā Leipcigā tika izdots viņa darbs "Vienīgais un viņa īpašums" (Der Einzige und sein Eigentum), kurš no tā laika vairākkārt izdots daudzās valodās.

Dzimis 1806. gadā Baireitā flautas izgatavotāja ģimenē. Kad Štirneram bija seši mēneši, tēvs nomira. Pēc diviem gadiem māte apprecējās otrreiz, un ģimene pārcēlās uz Kulmu, šeit pagāja Štirnera bērnības gadi.

Divdesmit gadu vecumā sāka filoloģijas, filozofijas un teoloģijas studijas Frīdriha Vilhelma Universitātē (tagad Humbolta Berlīnes universitāte), kur iesaistījās grupā Die Freien, kurā pulcējās jaunhēgelieši (piemēram, Bruno Bauers, Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss, Ludvigs Feijerbahs un Arnolds Rūge). Savu pazīstamāko darbu "Vienīgais un viņa īpašums" sarakstīja, strādādams par meiteņu ģimnāzijas skolotāju. Pēc darba publicēšanas bija spiests amatu atstāt.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]