Eksistenciālisms (no latīņu: existentia — 'pastāvēšana') ir filozofisks domāšanas virziens, kur galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kuru nevar ar prātu izprast.[1] Pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēgai, viņa attiecībām ar dzīvi un nāvi, gribas brīvībai, determinismam un citām lietām.[1] Nereti par eksistenciālisma filozofijas aizsācēju tiek uzskatīts dāņu filozofs Sērens Kirkegors. Vēl ievērojami eksistenciālisma filozofi ir Žans Pols Sartrs, Simona de Bovuāra, Albērs Kamī un Gabriels Marsels (Gabriel Marcel).