Manufaktūra (latīņu: manufactura, no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības. Manufaktūru ražošanas princips bija visai attīstīts jau Senajā Grieķijā un Senajā Romā, taču Rietumeiropā agrīnajos viduslaikos panīka un no jauna atdzima 14.—15. gadsimtā Itālijā. No turienes turpmākajā gadsimtā izplatījās pa visu Eiropu un līdz 18. gadsimtā bija dominējošā ražošanas forma tekstilrūpniecībā, papīra un stikla ražošanā, metālapstrādē, kuģubūvē u.c. nozarēs.
