Marija Galeniece

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marija Galeniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1890. gada 18. novembrī
Mētriena, Latvija
Mirusi 1984. gada 6. janvārī (93 gadi)
Rīga, Latvija
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika
Darba vietas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāte, LPSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā, Latvijas augāja karte; LU docente, Dr,biol., Kr.Barona prēmijas laureāte

Dr.biol. Marija Galeniece (dzimusi Liniņa; 1890—1984) ir latviešu bioloģe, botāniķe, specializējusies paleobotānikā, ģeobotānikā,[1] purvu zinātnē, ieviesusi Latvijā ģenētisko kūdras klasifikācijas shēmu, kūdras pētīšanā sāka lietot ziedputekšņu analīzes metodi, kas ļāva izsekot klimata pārmaiņām Latvijas teritorijā pēcledus laikmetā un ar tām saistīto purvu un mežu attīstībai, vadīja pirmās Latvijas veģetācijas (augāja) kartes sastādīšanu. Latvijas Universitātes docente, doktore, Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Purvu ekspluatācijas katedras vadītāja (1944—1953). No 1954-1963 vecākā zinātniskā līdzstrādniece LPSR ZA Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marija Liniņa dzimusi 1890. gada 18. novembrī Mētrienas pagasta Rāksalā Pētera un Annas Liniņas (dzim.Bataragas) ģimenē. Mācījusies Mētrienas pamatskolā, A.Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā[2] Rīgā. No 1911. līdz 1916. gadam mācījusies Pēterburgas Augstākajos sieviešu kursos. Studiju laikā 3 vasaras strādājusi Krievijas impērijas Zemkopības departamenta Turgajas apgabala (tagad Kazahstānā) entomoloģiskajā stacijā. Pirmā Pasaules kara laikā studijas pārtraukusi.Atgriezusies Latvijā, strādājusi vecāku saimniecībā un Mētrienas skolā, 1919.-1920. gadā Rēzeknes tautas izglītības komisariāta skolu daļā. Studijas pabeigusi Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1920—1921).

No 1920. līdz 1922. gadam M. Liniņa strādājusi Zemkopības ministrijā kā purvu botāniķe, 1922. gadā ievēlēta par asistenti Latvijas Universitātē Lauksaimniecības fakultātē Purvu un kūdras izmantošanas katedrā, par kuras dekānu vairākkārt ievēlēts Pēteris Nomals.[3] 1927. gadā viņa apprecējās ar Paulu Galenieku. 1935.gadā Marija Galeniece aizstāvēja promocijas darbu par putekšņu analīžu pielietošanu purvu pētniecībā un tika ievēlēta par docenti. Lasīja lekcijas vispārējā botānikā un purvu botānikā. 1936. gadā viņai piešķirta Krišjāņa Barona prēmija par darbu “Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā”.[4] Papildinājusies 1925. gadā Vācijā, kur strādājusi Bavārijas purvu pētīšanas stacijā, 1934. g. Zviedrijā un 1937. g. Somijā, Helsinku Universitātē.

1944.—1953. bijusi docente LVU, Purvu ekspluatācijas katedras vadītāja, lasījusi lekcijas vispārīgā botānikā, PSRS veģetācijā, purvu zinātnē. 1946. gadā Marijai Galeniecei uz esošo publikāciju pamata piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds[5] un izsniegts docenta diploms. Pēc Lauksaimniecības fakultātes reorganizācijas aizgājusi pensijā, tomēr atsākusi darba gaitas un no 1954. līdz 1963. gadam strādājusi LPSR ZA Bioloģijas institūta Dabas resursu atjaunošanas kompleksās pētīšanas sektorā (vēlāk — Botānikas laboratorijā).

Botānikas laboratorijā Dr. biol. M. Galeniece strādāja zinātņu doktores un LPSR ZA korespondētājlocekles Gali Sabardinas vadībā, viņa vadīja Latvijas veģetācijas (augāja) kartēšanas grupu.

Līdz 1940. gadam Marija Galeniece bija biedre Fenno-Baltijas augu ģeogrāfu apvienībā, Amerikas Sieviešu ģeogrāfu apvienībā un Internacionālajā akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībā. Pēc kara Marija Galeniece bija Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas biedre un līdz pat sirmam vecumam piedalījās Baltijas botāniķu ekspedīcijās-konferencēs.

M.Galenieces savāktais sūnu, ziedaugu un paparžaugu herbārijs glabājas LU Muzejā[6] (herbārija starptautiskais kods — RIG) un LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas herbārijā (herbārija starptautiskais kods — LATV).

Marija Galeniece mirusi 1984. gada 6. janvārī Rīgā. Mētrienā viņai uzstādīts piemiņas akmens.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Liniņa M. Investigation of pollen from some mosses in Latvia. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti, nr.1. Rīga, 1926.
  2. Liniņa M. New localities with Trapa natans in Latvia. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti, nr.2/3. Rīga, 1928.
  3. Liniņa M. Pollen analyses from some bogs in Eastern Latvia. Latvijas Universitātes Raksti, Lauksaimniecības fakultātes sērija, 1.sēj., nr.14. Rīga, 1931.
  4. Galeniece M. Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā. Latvijas Universitātes Raksti, Lauksaimniecības fakultātes sērija, 2.sēj, nr.20. Rīga, 1935.
  5. Галениеце М. Генезис и возрaст приморских болот Латвийской ССР. Растительность Латвийской ССР, т.1. Рига, 1955.
  6. Galeniece M. , Cukermanis K. Ķemeru rezervāts. Saudzējiet un mīliet dabu. Rīga, 1958.
  7. Галениеце М. Геоботаническая карта Латвийской ССР. Растительность Латвийской ССР, т.2. Рига, 1959.
  8. Galeniece M. Dažu Kurzemes purvu stratigrāfija un ģenēze. Bioloģijas Institūta Raksti, nr. 18. Rīga, 1960.
  9. Табака Л., Биркмане К., Галениеце М. Болота бассейна реки Даугава. Экспедиция-конференция ботаников. Геоботаническая карта Советской Прибалтики. ЛССР. Москва, 1961.
  10. Galeniece M. Latvijas PSR purvu rajonēšana. Vissavienības augsnes pētnieku biedrība. Latvijas filiāle. 2.sēj. Rīga, 1962.
  11. Galeniece M., Tabaka. L. Latvijas sfagnu sūnu noteicējs. Rīga, 1962.
  12. Галениеце М., Табака Л. Растительний покров Северозападной Латвии. Растительность Латвийской ССР, т.4. Рига, 1964.
  13. Галениеце М. Стратиграфия и генезис верховых болот Северо-Западной Латвии.Растительность Латвийской ССР, т.4. Рига, 1964.
  14. Tabaka L., Galeniece M., Birkmane K. Latvijas PSR veģetācijas karte. Rīga, 1963.
  15. Galeniece M. Veģetācija. Latvijas PSR Ģeogrāfija. Rīga, 1971.
  16. Galeniece M. Jūras apraktie purvi. Dabas un vēstures kalendārs 1975. Rīga, 1974.Galeniece M. Akadēmiķa Pētera Nomala atcerei. Dabas un vēstures kalendārs 1977. Rīga, 1976.

Rakstījusi Konversācijas vārdnīcai, Lauksaimniecības leksikonam, Lauksaimniecības enciklopēdijai, Latvijas PSR mazajai enciklopēdijai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://enciklopedija.lv/skirklis/7091
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.
  3. Galeniece M. Akadēmiķa Pētera Nomala atcerei. Dabas un vēstures kalendārs 1977. Rīga, 1976.
  4. Valdības Vēstnesis, 1936.g.10. nov. nr.57
  5. Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība
  6. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. augustā. Skatīts: 2019. gada 10. februārī.

Ārējie avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919-1939. Mācību spēku biogrāfijas un bibliogrāfijas., 2.sēj. Rīga, 1939.
  • Latvijas Padomju Enciklopēdija, 3.sēj. Galvenā Enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1983.
  • Enciklopēdija Latvijas Daba, 6.sēj. Preses nams, Rīga, 1998.
  • Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. LU Bioloģijas institūts. 2376-2-61