Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bioloģijas fakultāte)
LU Dabas māja

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte dibināta vienlaikus ar Latvijas Universitāti 1919. gadā. Bioloģiju tad varēja apgūt Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē Dabas zinātņu nodaļā. Mūsdienās tā ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm un piedāvā augstāko akadēmisko izglītību bioloģijā bakalaura, maģistra un doktora programmā, kā arī profesionālo apmācību pamatskolas ķīmijas un vidusskolas bioloģijas skolotāja programmā.

Struktūra un vadošie docētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bioloģijas fakultātē ir septiņas katedras:

  • Augu fizioloģijas katedra, profesors Ģederts Ieviņš, asociētais profesors Uldis Kondratovičs,
  • Botānikas un ekoloģijas katedra, profesors Guntis Brūmelis, profesors Didzis Elferts,
  • Molekulārās bioloģijas katedra, profesors Īzaks Rašals, profesors Kaspars Tārs, profesors Jānis Kloviņš, asociētā profesore Aija Linē, asociētā profesore Dace Grauda,
  • Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra, profesors Indriķis Muižnieks, profesors Uldis Kalnenieks, asociētais profesors Nils Rostoks, asociētā profesore Vizma Nikolajeva,
  • Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra, asociētā profesore Līga Ozoliņa-Moll, asociētā profesore Līga Plakane, asociētais profesors Zbigņevs Marcinkēvičs,
  • Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra, docents Ainārs Auniņš, asociētais profesors Indriķis Krams, asociētā profesore Tatjana Zorenko,
  • Hidrobioloģijas katedra, docents Ivars Druvietis, asociētā profesore Maija Balode.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LU Bioloģijas fakultātes pirmsākumi ir izsekojami līdz 1919. gadam, kad Rīgas Politehniskā institūta Reorganizācijas komisija izveidoja Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti. 1919. gada 16. septembrī tika ievēlēts tās pirmais dekāns prof. Edgars Lejnieks un fakultātes kodola locekļi. 1. oktobrī sasaukta pirmā studentu sapulce un pirmās lekcijas notika jau 4. oktobrī. Taču darbu pārtrauca Bermonta uzbrukums Rīgai 8. oktobrī, kas ierāva karadarbībā gan fakultātes pasniedzējus, gan studentus. Darbs atsākās 13. novembrī Kronvalda bulvārī 4. bijušajā Rīgas Politehniskā institūta laboratoriju korpusā.

Bijusī RPI laboratoriju māja Kronvalda bulvārī 4 (celta 1901. gadā, arhitekts J.Kohs).

Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā varēja apgūt botāniku, zooloģiju, ģeogrāfiju un ģeoloģiju. Zinātniskā darba veikšanai un studentu apmācībai tika izveidoti atsevišķi institūti un Botāniskais dārzs. 1928. gadā Dabas zinātņu nodaļa pārgāja uz bijušās I. N. Mironova komercskolas telpām Alberta ielā 10. Vēl 1939. gadā tās apakšvienības atradās Rīgā 4 ēkās bez savas sanāksmju telpas.

  • 1920. gadā izveidoja Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu ar Zoofizioloģijas nodaļu, tā direktors bija prof. N. Lebedinskis. 1927. gadā tajā izveidoja Dzīvnieku fizioloģijas nodaļu, ko vadīja vec. doc. L. Āboliņš. 1939. gadā institūtā darbojās: prof. N. Lebedinskis, privātdocents O. Grotāns, asistente A. Rēdliha, jaun. asist. J. Immeis; agrāk darbojušies: asistente A. Dauvarte t, subasist. V. Melderis, subasist. E. Tauriņš. Dzīvnieku fizioloģijas nodaļā darbojas: vec. doc. L. Āboliņš, vec. asistente A. Kroģe, subasistente A. Bērtiņa, subasist. J. Kazaks.
  • 1923. gadā izveidoja Sistemātiskās zooloģijas institūtu. 1924. gadā pie institūta noorganizēja Hidrobioloģisko staciju, kas pētīja jūru un saldūdeņus. 1925. gadā N. Transehe vadībā izveidota Latvijas Ornitoloģijas centrāle putnu aizsardzības popularizēšanai, faunistiska materiāla vākšanai un putnu gredzenošanai. 1939. gadā institutā darbojās: prof. E. Strands (direktors), doc. N. Tranzē, privatdoc. O. Trauberga; agrāk darbojās prof. G. Šneiders. Hidrobioloģiskajā stacijā darbojās prof. E. Strands, subasist. B. Bērziņš, laborants N. Sizovs; agrāk — vec. asist. V. Ozoliņš.
  • 1919. gadā rudenī tika izveidota LU Botānikas laboratorija, kas 1927. gadā pārdēvēta par Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu. To vadīja prof. Nikolajs Malta. Institūta zinātniskā darbība ietvēra pētījumus ziedaugu un sporaugu sistemātikā un morfoloģijā, Latvijas floras izpēti, augu ģenētikas pētījumus. Institūtā tika izveidots Latvijas herbārijs (Herbarium Latvicum (RIG)). Tā veidošanai tika iepirktas kolekcijas no privātpersonām un zinātniskām iestādēm, arī ārvalstīs. Ar šo institūtu saistīts arī Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, kura izveidotājs un direktors bija Nikolajs Malta. Institūtā 1939. gadā strādāja prof. N. Malta, doc. A. Zāmelis, doc. P. Galenieks, privātdoc. H. Skuja, asist. Edvards Jansons, jaun. asist. H. Starca (Ledus), E. Ozoliņa, preperators V. Vanags. Botāniskajā dārzā bez N. Maltas darbojās doc. A. Zāmelis, jaun. asist. A. Melderis, laborants E. Melderis un dārznieki M. Pālens, V. Irbe, K. Mednītis.
  • 1927. gadā izveidoja Augu fizioloģijas un anatomijas institūtu (arī no Botānikas laboratorijas). To vadīja prof. O. Trebū (1927—1934) un K. Ābele. Tajā pētīja augu fizioloģiju, anatomiju un citoloģiju. Institūtā 1939. gadā strādāja vec. doc. K. Ābele, vec. doc. M. J. Tauja (Tīlmane), privātdoc. A. Veģis, asist. Arv. Apinis, subasistenti J. Pāvulāns, V. Slanķis, B. Veģe. Institūts atradās Rīgā Kandavas ielā, LU Botāniskajā dārzā.[1][2]
Alberta iela 10, bij. Bioloģijas fakultātes ēka

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti sadalīja divās fakultātēs — Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un LVU Dabaszinātņu fakultātē. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā bēgļu gaitās uz ārzemēm devās prof. K. Ābele, prof. N. Malta, prof. H. Skuja, priv. doc. A. Veģis, asist. A. Melderis, asist. H. Ledus un daudzi citi.

Pēc kara LVU Dabaszinātņu fakultāti sadalīja Bioloģijas un augsnes zinību fakultātē, Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas fakultātēs, bet 1953. gadā Bioloģijas un augsnes zinības fakultāti pārdēvēja par Bioloģijas fakultāti.[3] Zinātniskais un mācību darbs notika katedrās.

1982/1983 mācību gadā Bioloģijas fakultāte atkal pārcēlās uz Kronvalda bulvāri 4. 1992/1993 mācību gadā Bioloģijas fakultātē bija 5 katedras — Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas, Botānikas un ekoloģijas, Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas , Zooloģijas un ģenētikas katedra. Fakultātē strādāja 29 docētāji, no tiem 4 profesori, 22 docenti, 2 lektori un 1 asistents.[4]

Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas 1990. gadā Universitātē aizsākās jauna bioloģijas studiju reorganizācija. Notika pāreja no kursu sistēmas uz programmu sistēmu, tika ieviesti 2 akadēmiskie grādi — bakalaura un maģistra. 1994. gadā biologu izlaidumā diplomus saņēma gan biologi ar piecgadīgo akadēmisko izglītību, gan pirmie bioloģijas bakalauri, kuru studiju ilgums bija četri gadi. Šai laikā tika uzsākta Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtu integrācija Universitātē, kuras paspārnē pārgāja Molekulārās bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas institūts un Bioloģijas institūts, vēlāk arī citi zinātniski pētnieciskie centri, kuros zinātnisko darbu veic biologi.[5] Kopš 2015. gada fakultāte atrodas Latvijas Universitātes Dabas mājā Jelgavas ielā 1 Torņakalna apkaimē.

Dekāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. K. Kundziņš. Latvijas Universitātes priekšvēsture, viņas nodibināšana un pirmie pieci gadi. Latvijas Universitāte 1919 — 1929. Rīga, 1929.
  2. N. Malta. IV Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte. Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939.
  3. Bioloģijas fakultātes vēsture no lu.lv
  4. J. Aivars, V. Egle, H. Mauriņa, E. Vimba A. Volkova. Bioloģijas fakultāte. Latvijas Universitāte 75. Rīga, 1994
  5. «Vēsture». www.bf.lu.lv.
  6. «Notikums». www.lu.lv.
  7. https://www.lu.lv/studijas/fakultates/biologijas-fakultate/skat.2023/[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]