Marija Gimbutiene

Marija Gimbutiene Marija Gimbutienė / Marija Gimbutas Marija Gumbutiene Īrijā (1989) Personīgā informācija Dzimusi 1921. gada 23. janvārī Viļņa, Viduslietuvas republika (Lietuva) Mirusi 1994. gada 2. februārī (73 gadi) Losandželosa, ASV Dzīves vieta Viļņa, Kauņa Tautība lietuviete

Zinātniskā darbība Zinātne arheoloģija, lingvistika, folkloristika Darba vietas Hārvarda Universitāte, Kalifornijas Universitāte (Losandželosa) Alma mater Vītauta Dižā Universitāte, Viļņas Universitāte, Tībingenes Universitāte Sasniegumi, atklājumi kurgānu hipotēze

Marija Gimbutiene (lietuviešu: Marija Gimbutienė, angļu: Marija Gimbutas); dzimusi kā Marija Birute Alseikaite (lietuviešu: Marija Birutė Alseikaitė) 1921. gada 23. janvārī, mirusi 1994. gada 2. februārī) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1921. gadā Viļņā, mācījās Viļņas Vītauta Dižā ģimnāzijā, 1931. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Kauņu. 1938. gadā beidza mācības Kauņas Aušras meiteņu vidusskolā un uzsāka studijas Vītauta Dižā universitātes Humanitārajā fakultātē. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1946. gadā beidza doktora studijas Tībingenes Universitātē.

1949. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur 1950. - 1956. gadā Hārvarda Universitātē tulkoja Austrumeiropas arheoloģiskos tekstus, strādāja Antropoloģijas katedrā, vēlāk Hārvarda muzejā. Kopš 1964. gada bija Kalifornijas Universitātes profesore.

Mirusi 1994. gadā Losandželosā, apglabāta Petrašūnu kapsētā Kauņā.

Monogrāfijas

• Die Bestattung in Litauen in der vorgeschichtlichen Zeit. Tübingen: H. Laupp. — 1946. (doktora disertācija)
• The Prehistory of Eastern Europe. Part I: Mesolithic, Neolithic and Copper Age Cultures in Russia and the Baltic Area. American School of Prehistoric Research, Harvard University Bulletin No. 20. Cambridge, MA: Peabody Museum. — 1956.
• COWA Survey and Bibliography, Area – Central Europe. Cambridge: Harvard University. — 1957.
• Ancient symbolism in Lithuanian folk art. Philadelphia: American Folklore Society, Memoirs of the American Folklore Society 49. — 1958.
• Rytprusiu ir Vakaru Lietuvos Priesistorines Kulturos Apzvalga [A Survey of Prehistory of East Prussia and western Lithuania]. New York: Studia Lituaica I. — 1958.
• COWA Survey and Bibliography, Area 2 – Scandinavia. Cambridge: Harvard University. — 1959.
• The Balts. London : Thames and Hudson, Ancient peoples and places 33. — 1963.
• Bronze Age cultures in Central and Eastern Europe. The Hague/London: Mouton. — 1965.
• The Slavs. London : Thames and Hudson, Ancient peoples and places 74. — 1971.
• Obre and Its Place in Old Europe. Sarajevo: Zemalski Museum. Wissenchaftliche Mitteilungen des Bosnisch-Herzogowinischen Landesmuseums, Band 4 Heft A. — 1974.
• The Gods and Goddesses of Old Europe, 7000 to 3500 BC: Myths, Legends and Cult Images. London: Thames and Hudson. — 1974.
• Grotta Scaloria: Resoconto sulle ricerche del 1980 relative agli scavi del 1979. Manfredonia: Amministrazione comunale. — 1981.
• Baltai priešistoriniais laikais : etnogenezė, materialinė kultūra ir mitologija. Vilnius: Mokslas. — 1985.
• The Language of the Goddess: Unearthing the Hidden Symbols of Western Civilization. San Francisco: Harper & Row. — 1989.
• The Civilization of the Goddess: The World of Old Europe. San Francisco: Harper. — 1991.
• Die Ethnogenese der europäischen Indogermanen. Innsbruck: Institut für Sprachwissenschaft der Universität Innsbruck, Innsbrucker Beiträge zur Sprachwissenschaft, Vorträge und kleinere Schriften 54. — 1992.
• Das Ende Alteuropas. Der Einfall von Steppennomaden aus Südrussland und die Indogermanisierung Mitteleuropas. Innsbruck: Institut für Sprachwissenschaft. — 1994.
• The Living Goddesses. Berkeley/Los Angeles: University of California Press. — 1999. (izdota pēc nāves)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Gimbutiene.