Marija Simma
| ||||||||||
Marija Agata Simma, plašāk pazīstama kā Marija Simma, (angļu: Maria Simma; dzimusi 1915. gada 5. februārī Sonntāgā (Sonntag), Forarlbergas federālajā zemē, Austrijā (aptuveni 30 km uz austumiem no Feldkirhas), mirusi 2004. gada 16. martā Bezau, Forarlbergas federālajā zemē, Austrijā) bija austriešu mistiķe, kura pazīstama ar savām grāmatām kā gaišreģe saskarsmē ar dvēselēm šķīstītavā.[1]
Bērnība un jaunība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Marija piedzima kā otrais no astoņiem bērniem Džuzepes Antonio un Aloisas Rindereres ģimenē. Tēvs bija aprūpētājs, bet māte – mājkalpotāja. Ģimenes pieticīgie apstākļi lika Marijai ļoti agrā vecumā strādāt par auklīti un mājkalpotāju.
Marija Simma bija dziļi reliģioza jau no agras bērnības, īpaši pie savas draudzes priestera Kārļa Frica (Karl Fritz). Uzturoties klosterī, viņa bija garīgi veidojusies, un veltīja sevi Jaunavai Marijai, apņemoties aizlūgt par dvēselēm šķīstītavā ar lūgšanu, upuriem un apustulātu. Viņa arī palīdzēja bērniem sagatavoties Pirmajai Svētajai Komūnijai.
No 17 gadu vecuma viņa trīs reizes mēģināja kļūt par mūķeni, taču neviens klosteris viņu nepieņēma, jo viņas fiziskā uzbūve tika uzskatīta par pārāk vāju — 8 gadu vecumā viņa bija saslimusi pleirītu un pneimoniju, un tas nav ļāvis viņai pilnībā fiziski attīstīties.[2] Viņa atgriezās savā dzimtajā pilsētā, kur strādāja sava tēva saimniecībā un uzņēmās baznīcas uzkopšanu, un ieguva atpazīstamību ar savām noslēpumainajām reliģiskajām vīzijām.
Šķīstītavas dvēseles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1940. gada (Marijai bija 25 gadi), pēc viņas pašas teiktā, Simmai parādījās šķīstītavā esošās dvēseles, parasti naktīs lūdzot izpirkšanu par izdarītajiem grēkiem. Lai atbrīvotu nabaga dvēseles no šķīstītavas, papildus intensīvai lūgšanai, nācies paciest nelabumu, aukstumu un sāpes vēderā. Sākumā dvēseles viņu apmeklēja reti, tikai naktīs, bet, laikam ejot, tās apciemoja Mariju gandrīz katru dienu, gan dienā, gan naktī,[2] līdz pat 1954. gadam. Pēc Simmas teiktā, viņa vēlējās "atvieglot un saīsināt viņu (šķīstītavā esošo dvēseļu) ciešanas", lai "viņas ātrāk sasniegtu debesu laimi".
1947. gadā, kad nomira Marijas tēvs, viņa ģimenes mājā palika viena. Lai uzturētu iztiku, viņa kopa sakņu dārzu un guva labumu no noteiktu labvēlīgu cilvēku palīdzības.
Viņas neparastā pieredze ir aprakstīta vairākās grāmatās. Marija Simma norādīja, ka atšķirībā no spiritistiem:
Mums nav atļaujas izsaukt mirušos. Tas ir stingri aizliegts! Personīgi es tā nekad neesmu darījusi, nedaru un arī nedarīšu. Tas bija Jēzus, kurš atļāva šo pieredzi caur Savu Māti.[2]
Viņa norādīja, ka nav vienīgā, kurai ir kontakts ar dvēselēm šķīstītavā:
Tēvs Pio bieži redzēja dvēseles šķīstītavā, piemēram, svēto Katrīnu no Dženovas, svēto Jāni Bosko vai Zviedrijas svēto Birgitu.[2]
Marija Simma rīkoja vairākas konferences, lai veicinātu cilvēku izpratni par šķīstītavā esošo dvēseļu lūgšanām. Par piemēru, viņa pastāstīja par dažādām dvēselēm šķīstītavā: 1740. gadā mirušo Bertu no Francijas, 1810. gadā mirušu vīnieti, itāļu prostitūtām un divām sprādziena laikā bojā gājušām itālietēm. Pie viņas vērsās arī kāda vīrieša dvēsele no Koblahas (pašvaldība Feldkirhas apriņķī, Austrijā) ar lūgumu saviem septiņiem bērniem savākt 100 šiliņus un pasūtīt divas Svētās Mises.
Kapela dvēselēm šķīstītavā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kāda dvēsele šķīstītavā informēja Mariju Simmu par Jaunavas Marijas vēlmi uzcelt kapliču šķīstītavā esošajām dvēselēm. Pateicoties draudzes priesterim Alfonso Mettam, kapela tika uzcelta Sonntagā, Austrijā. To iesvētīja 1959. gada maijā. Kopš tā laika tā ir bijusi svētceļojumu vieta un piemineklis dvēselēm šķīstītavā, kas atvērts visiem svētceļniekiem.[3]
Kopš 1976. gada Marijas Simmas garīgais tēvs bija Fridolīns Bišofs, jaunais Sonntāgas draudzes priesteris, kurš teica:
Tie, kas apliecina autentisku kristīgo ticību un dziļu dievbijību, ir labākais piemērs citiem, kuriem ar viņu palīdzību izdodas noturēties uz taisnā ceļa. Marija ir viņu vidū.[2]
Rezonanse
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vācu valodā grāmata [4] tika izdota Šveicē 1968. gadā, un līdz 2004. gadam tai bija 18 izdevumi ar kopējo tirāžu 175 000 eksemplāru. Ir arī tulkojumi itāļu, holandiešu, poļu un romāņu valodās. “Izglābiet mūs no šejienes!” angļu versija izdota 47 000 eksemplāros.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Marija Simma nomira 2004. gada 16. martā 89 gadu vecumā.[2]
Kā palīdzēt dvēselēm šķīstītavā?
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Marija Simma uzskaitīja astoņus veidus, kā palīdzēt dvēselēm šķīstītavā.
• Pasūtiet Svētās Mises par viņām.
• Piedodiet viņām par nodarījumiem.
• Lūdzieties rožukroni.
• Lūdzieties krustaceļu.
• Atlaidas.
• Žēlsirdība un labie darbi.
• Dedziet svētītas sveces.
• Lietojiet svētītu ūdeni.
Grāmatas latviešu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]• Izglābiet mūs no šejienes! Marija Simma un Nikijs Elcs. DeKalb, Ilinoisa, 2005.
• Pārsteidzošie šķīstītavas noslēpumi. Māsa Emanuela un Marija Simma, 1999. gads.
• Šķīstītavas dvēseļu pārsteidzošais noslēpums. Māsa Emanuēla Maijāra un Marija Simma