Marina Lepēna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marina Lepēna
Marine Le Pen
Le Pen, Marine-9586.jpg
Nacionālās frontes priekšsēdētāja
Amatā
2011. gada 16. janvāris — pašlaik
Priekštecis Žans Marī Lepēns
Eiropas Parlamenta deputāte
Amatā
2004. gada 20. jūlijs — pašlaik
Nora-Padekalē reģionālās padomes locekle
Amatā
2010. gada 26. marts — pašlaik
Amatā
1998. gada 15. marts — 2004. gada 28. marts
Ildefransas reģiona padomes locekle
Amatā
2004. gada 28. marts — 2010. gada 21. marts

Dzimšanas dati 1968. gada 5. augustā (48 gadi)
Valsts karogs: Francija Neijī pie Sēnas, Francija
Tautība francūziete
Politiskā partija Nacionālā fronte
Tēvs Žans Marī Lepēns
Profesija juriste
Augstskola Parīzes Universitāte
Reliģija katolicisms

Marina Lepēna jeb Marija Lepena[1] (franču: Marine Le Pen, dzimusi 1968. gada 5. augustā Neijī pie Sēnas, Francijā) ir franču politiķe, labējās partijas "Nacionālā fronte" līdere. Kopš 2004. gada M. Lepēna ir Eiropas Parlamenta deputāte. Viņa atkārtoti kandidēja 2012. un 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās.[2][3][4]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1968. gadā Neijī bretoņu cilmes politiķa un franču nacionālistu līdera Žana Marī Lepēna ģimenē kā trešā meita.

Jau 18 gadu vecumā viņa iestājās sava tēva vadītajā partijā. Studēja tieslietas Panthéon-Assas Universitātē (agrākās Parīzes Universitātes daļa), ko beidza 1991. gadā ar maģistra grādu. 1998. gadā tika ievēlēta Ziemeļu-Padekalē (Nord-Pas-de-Calais) reģionālajā padomē.

2000. gadā viņa kļuva par Nacionālās Frontes Politbiroja (bureau politique) locekli un 2003. gadā par partijas viceprezidenti. 2006. gadā vadīja sava tēva vēlēšanu kampaņu, kurā viņš kandidēja uz Francijas prezidenta amatu un tika līdz otrajai kārtai. Pēc viņas tēva atteikšanās no partijas vadītāja amata 2011. gada janvārī Marinu Lepenu ievēlēja par Nacionālās Frontes prezidenti.

2012. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā viņa ieguva 17,9% balsu, paliekot trešajā vietā aiz Fransuā Olanda (24,9%) un Nikolā Sarkozī (24,1%).

2014. gadā viņas vadītā partija ieguva 24,9% Francijas vēlētāju balsu Eiroparlamenta vēlēšanās un viņa tika ievēlēta par tā deputāti.

2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā viņa ar 21,3% balsu palika otrajā vietā aiz Emanuela Makrona, kas ieguva 24,0% balsu. Savukārt otrajā vēlēšanu kārtā viņa ieguva 33,9%, bet vēlēšanās uzvarēja Emanuels Makrons ar 66,1% balsu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]