Marta Alberinga
|
Marta Alberinga (1909—2005) bija latviešu dejotāja, spāņu tautas deju izpildītāja.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1909. gada 27. jūlijā Valmierā Jāņa un Kristīnes Kazlavu ģimenē. Mācījās Valmieras pamatskolā, vēlāk Rīgā pie baletdejotājas A. Fjodorovas, tad Beatrises Vīgneres studijā pievērsās spāņu dejai. 1933. gadā apprecējās ar čellistu Valfrīdu Alberingu, politiķa Artura Alberinga krustdēlu.
Spānijas pilsoņu karš viņai traucēja pilnveidot spāņu deju prasmi Spānijā, tādēļ 1937. gadā M. Alberinga devās uz Parīzi. Pēc Otrā pasaules kara sākuma atgriezās Latvijā, bija Rīgas operteātra soliste (1942—1944) un baletskolas pedagoģe. Uzstājās Latviešu leģiona karavīriem frontē un spāņu Zilās divīzijas karavīriem.[1]
Pēc kara beigām bija Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra baleta soliste un horeogrāfe (1945—1947), tad Latvijas Valsts Filharmonijas soliste (1947—1954), koncertēja Padomju Savienības republikās, arī kopā ar Mahmudu Esambajevu. 1960. gadu sākumā mātes slimības dēļ pārtrauca dejot.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1995. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs rīkoja Alberingai veltītu izstādi, 1996. gadā pēc Spānijas valdības ielūguma apmeklēja Spāniju. 1999. gadā Alberinga savu un vīra sakrāto mākslas darbu kolekciju uzdāvināja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam un Valmieras muzejam.
Mirusi 96 gadu vecumā 2005. gada 6. decembrī Valmieras pansionātā, apglabāta Centra jeb pilsētas kapos.[2]
Autobiogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Māris Brancis. "Kāpt mūzas kalnā" (2002)
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Spānijas Goda ordenis (1996), ierakstīta Spānijas kultūras goda grāmatā
- Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīme (1998)
- Valmieras goda pilsone (2001)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |