Zilā divīzija

Vikipēdijas lapa
Pāriet uz navigāciju Pāriet uz meklēšanu
Zilās divīzijas brīvprātīgais Ļeņingradas frontē (1943).

Zilā divīzija (spāņu: División Azul, vācu: Blaue Division) jeb Spānijas brīvprātīgo divīzija (División Española de Voluntarios), bija spāņu brīvprātīgo vienība Otrā pasaules kara Austrumu frontē Vērmahta sastāvā kā 250. kājnieku divīzija. No 1941. gada rudens Zilā divīzija piedalījās kaujās pie Volhovas, tad Ļeņingradas aplenkšanas kaujās no 1942. gada augusta līdz 1943. gada oktobrim. Kopā Austrumu frontē dienēja 47 000 spāņu karavīru, 4954 tika nogalināti un 8700 ievainoti. 286 bija Padomju Savienības gūstekņu nometnēs līdz 1954. gada 2. aprīlim. Veļikijnovgorodas kara kapsētā apglabāti 1900 Zilās divīzijas karavīri.

1943. gada 3. novembrī Spānijas valdība deva rīkojumu Zilajai divīzijai atgriezties Spānijā, bet gandrīz 3000 karavīru pievienojās Waffen-SS, izveidojot "Zilo leģionu" (Legión Azul). Spāņu vadi dienēja Vērmahta 3. kalnu divīzijā un 357. kājnieku divīzijā, vienu vienību nosūtīja uz Latviju. Divas rotas pievienojās Brandenburgas pulkam un 121. divīzijai Dienvidslāvijā. 28. SS brīvprātīgo grenadieru divīzijai Wallonien pievienoja spāņu brīvprātīgo 101. rotu (Spanische-Freiwilligen Kompanie der SS 101).