Matīss Siliņš
| ||||||||||||
|
Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Rīgas Latviešu biedrības Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (1905), Valsts Vēsturiskā muzeja (tagad — Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs) vadītājs (1924—1934).[1]
Viņa tulkojumā latviski izdota arī „Rīmju hronika” (1893).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1861. gada 13. janvārī Remtes-Viesatu pagasta (tagad Viesatu pagasta) „Ķuņķurkalēju" saimnieka ģimenē. Mācījās Vārmes pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā, Irlavas skolotāju seminārā, kuru beidza 1879. gadā.
Skolotājs Jonatāna biedrības skolā Rīgā un Maskavā (1882—1888), pēc tam izdeva „Atbalss Kalendāru” (1889—1898), kurā katru gadu sniedza plašu informāciju par Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, kam pielikumos pievienodams kartogrāfisko materiālu. Viens no Etnogrāfiskās izstādes (1896) veidotājiem. Šajā laikā Matīss Siliņš apbraukāja visu Latviju, vācot etnogrāfiskos materiālus.
Rīgas Latviešu biedrības izdotās „Konversācijas vārdnīcas” ģeogrāfijas nozares redaktors (1903—1905) un RLB Zinību komisijas bibliotēkas pārzinis (1903—1905), etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārzinis (1903—1924). Rīgas 1. tautas bibliotēkas pārzinis (1907—1916). Valsts vēsturiskā muzeja direktors (1924—1934).
Miris Rīgā 1942. gada 7. martā.
Pazīstamākie darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidojis apmēram divdesmit karšu. Viņš sarakstījis arī dzejoļus tautas dziesmu garā un atmiņu grāmatu.
- Vergilija „Eneīdas” 1. dziedājuma tulkojums (1885),
- „Atbalss kalendārs” (1889—1898), kura pielikumos ievietoti viņa stāsti, materiāli par vēsturi un ģeogrāfiju, kartes un plāni.
- „Vidzemes un Kurzemes speciālkarte” (1890) — apskatāma Viesatu bibliotēkas novadpētniecības materiālos
- „Indriķa Livonijas hronikas” latviskais tulkojums
- „D. Alnpekes Rīmju hronika”. Latviski (no) M.Siliņa. Ar piezīmējumiem, vēsturīgu pārskata karti un fotogrāfiskiem izskatiem uz pilskalniem. - Rīga, 1893. - 176 lpp.
- Memuāri „Ko es pieredzēju un piedzirdēju”.
-
Latvija. Etnogrāfiski pēc tautisko uzvalku un rotaslietu līdz šim ievāktiem materiāliem (Aleksandra Štāla litogrāfija, 1930)
-
Rīga līdz ar apvidu (mērogs ~ 1:13 000, 1896)
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (1926)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Karnups A. Matīss Siliņš. Senatne un Māksla, Nr.1 (1936), 151.—153.lpp.;
- Jānis Štrauhmanis. Matīss Siliņš: pirmais latviešu kartogrāfs. Rīga, 1994.