Konversācijas vārdnīca (1903—1921)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
RLB Konversācijas vārdnīca
Valsts Vidzemes guberņa, Karogs: Latvija Latvija
Valoda latviešu
Temats Vispārīgs
Žanrs Enciklopēdija
Izdevējs Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, vēlāk Derīgu grāmatu nodaļa
Izdota 19031921
Formāts 99 burtnīcās četros sējumos
Lappuses 4724 lpp.

1903.—1921. gada konversācijas vārdnīca jeb Rīgas Latviešu biedrības konversācijas vārdnīca ir enciklopēdisks izdevums ar 4062 šķirkļiem 99 burtnīcās četros sējumos latviešu valodā, ko Rīgā izdeva Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija (1.—32. burtnīcas), vēlāk RLB Derīgu grāmatu nodaļa (31.—99. burtnīcas).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad līdzekļu trūkuma dēļ 1895. gadā pārtrauca Dravnieka konversācijas vārdnīcas izdošanu Jelgavā, latviešu presē diskutēja par to, vai ir turpināms darbs pie iesāktās konversācijas vārdnīcas, vai arī jāstrādā pie jauna izdevuma, kādai ir jābūt šai enciklopēdijai (universālai vai reģionālai) un kādai lasītāju auditorijai to adresēt.

1902. gada 1. novembrī RLB Zinību komisijas pilnsapulce pieņēma enciklopēdijas izdošanas projektu, tehniskā redaktora pienākumi tika uzticēti Jēkabam Dravniekam. Lai iegūtu plašāku informāciju par Latvijas novadiem, vairākos tūkstošos eksemplāru tika izsūtīti tipogrāfiski iespiesti jautājumu saraksti un enciklopēdijas veidotāji ieguva samērā detalizētas ziņas par atsevišķiem pagastiem. Nozaru redaktoru sanāksmēs tika apstiprināti šķirkļu saraksti, pārrunātas presē parādījušās atsauksmes, spriests par darbu sadali un honorāra lielumu. Savukārt enciklopēdijas Rīcības komitejas locekļi izvērtēja un rediģēja iesūtītos šķirkļus gan pēc satura, gan apjoma un valodas izteiksmes.

Enciklopēdijas pirmā burtnīca iznāca 1903. gada 12. decembrī, no 1906. gada beigām enciklopēdijas veidošanu uzņēmās RLB Derīgu grāmatu nodaļa. Pirmajos trīs sējumos ietilpa pa 24 burtnīcām. Ceturtā sējuma 72.—92. burtnīcas izdeva līdz 1915. gadam, kad Pirmā pasaules kara dēļ to pārtrauca, un atsāka tikai 1919. gadā, kad izdeva 93.—95. burtnīcas un pabeidza tikai 1921. gadā ar 96.—99. burtnīcu izdošanu. Konversācijas vārdnīcas izdošana līdz 1915. gadam izmaksāja tiem laikiem pamatīgu summu — 60 000 Krievijas impērijas rubļu.[1]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Enciklopēdija aptver tā laika zināšanas par ģeogrāfiju, dabaszinātnēm un matemātiku, medicīnu un farmakoloģiju un vēsturi. 2. un 3. sējumā ir ievietots ļoti plašs šķirklis "Latvieši" 160 lappušu apjomā, kurā 24 dažāda apjoma tematiskās rubrikās ir aprakstīta Latvijas daba, latviešu valoda, vēsture, saimnieciskā un kulturālā attīstība. No 4062 enciklopēdijas šķirkļiem, kas vēsta par atsevišķām personībām, tikai 195 ir veltīti latviešu zinātniekiem, kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem. Enciklopēdijas tekstu papildina apmēram 300 zīmējumi un 12 kartes.[2]

Sējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sējums Šķirkļi Gads
1 1.—24. burtnīcas 1906.
2 25.—48. burtnīcas 1908.
3 49.—72. burtnīcas 1910.
4 72.—99. burtnīcas 1915., 1919., 1921.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. IX. sējums. Rīga: A. Gulbja apgāds, 1933. 17540. sleja.
  2. Viesturs Zanders. Rīgas Latviešu biedrības izdevējdarbība (1868—1940). Promocijas darbs. Rīga: 2004.