Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis Cylindraspis inepta (Günther, 1873) | |
---|---|
Rekonstruēts Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis vienā no savām kādreizējām dzīvesvietām Egretas salā | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
Kārta | Bruņrupuči (Testudines) |
Apakškārta | Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira) |
Virsdzimta | Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea) |
Dzimta | Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) |
Ģints | Maskarēnu milzu bruņurupuči (Cylindraspis) |
Suga | Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (C. inepta) |
Sinonīmi | |
| |
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis Vikikrātuvē |
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (Cylindraspis inepta) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai. Ziņas par sugu nav kopš 1735. gada.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atšķirībā no otras Maurīcijā kādreiz sastopamās milzu bruņurupuču sugas kupolveida bruņurupuča, seglmuguras bruņurupucim bija izteikti garš, izvirzīts kakls un seglveida augšējais vairogs jeb karapakss.
Sugas pārstāvji ganījās starp augstāk augošo veģetāciju, kamēr tā mazākie radinieki pārtika no zemāka augāja, kā arī kritušām lapām un zālāja.
Izmiršana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maurīcija un apkārtējās saliņas tika atklātas 15. gadsimtā, un tajā laikā tur pastāvēja lielas bruņurupuču populācijas. Jūrniekiem bruņurupuči kļuva par ļoti nozīmīgu proviantu garajos ceļojumos. Turklāt bruņurupuči varēja iztikt bez ūdens un barības līdz pat piecpadsmit nedēļām, nodrošinot apkalpes ar svaigu un kvalitatīvu ēdienu. Uzturā tika lietotas arī bruņurupuču olas, kas liedza populācijām atjaunoties un pasteidzināja to izzušanu.[1]
Iespējams, izmiršanu sekmēja arī salās ievestās plēsēju sugas.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Globally Extinct:Reptiles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. augustā. Skatīts: 2016. gada 25. septembrī.
- ↑ Cylindraspis inepta, Sarkanā grāmata
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. 1981