Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis

Vikipēdijas lapa
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis
Cylindraspis inepta (Günther, 1873)
Rekonstruēts Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis vienā no savām kādreizējām dzīvesvietām Egretas salā
Rekonstruēts Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis vienā no savām kādreizējām dzīvesvietām Egretas salā
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaBruņrupuči (Testudines)
ApakškārtaSlēptkakla bruņurupuči (Cryptodira)
VirsdzimtaSauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea)
DzimtaSauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)
ĢintsMaskarēnu milzu bruņurupuči (Cylindraspis)
SugaMaurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (C. inepta)
Sinonīmi
  • Testudo neraudii (Gray 1831)
  • Testudo inepta (Günther 1873)
  • Testudo boutonii (Günther 1875)
  • Testudo sauzieri (Gadow 1894)
  • Geochelone inepta (Pritchard 1967)
  • Geochelone sauzieri (Pritchard 1967)
  • Cylindraspis inepta (Bour 1981)
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis Vikikrātuvē

Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (Cylindraspis inepta) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai. Ziņas par sugu nav kopš 1735. gada.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1601. gada gravīra, kuras kreisajā pusē attēloti divi Maurīcijas milzu bruņurupuči

Atšķirībā no otras Maurīcijā kādreiz sastopamās milzu bruņurupuču sugas kupolveida bruņurupuča, seglmuguras bruņurupucim bija izteikti garš, izvirzīts kakls un seglveida augšējais vairogs jeb karapakss.

Sugas pārstāvji ganījās starp augstāk augošo veģetāciju, kamēr tā mazākie radinieki pārtika no zemāka augāja, kā arī kritušām lapām un zālāja.

Izmiršana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcija un apkārtējās saliņas tika atklātas 15. gadsimtā, un tajā laikā tur pastāvēja lielas bruņurupuču populācijas. Jūrniekiem bruņurupuči kļuva par ļoti nozīmīgu proviantu garajos ceļojumos. Turklāt bruņurupuči varēja iztikt bez ūdens un barības līdz pat piecpadsmit nedēļām, nodrošinot apkalpes ar svaigu un kvalitatīvu ēdienu. Uzturā tika lietotas arī bruņurupuču olas, kas liedza populācijām atjaunoties un pasteidzināja to izzušanu.[1]

Iespējams, izmiršanu sekmēja arī salās ievestās plēsēju sugas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Globally Extinct:Reptiles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. augustā. Skatīts: 2016. gada 25. septembrī.
  2. Cylindraspis inepta, Sarkanā grāmata

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. 1981