Mauretānija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mauretānijas un Numīdijas atrašanās vieta Romas impērijas sastāvā.

Mauretānija (latīņu: Mauretania) bija vēsturisks reģions mūsdienu Āfrikas ziemeļrietumos, kas senajos laikos aptvēra mūsdienu Marokas ziemeļdaļu un Alžīrijas ziemeļrietumdaļu no Vidusjūras piekrastes līdz Atlasa kalniem, ko galvenokārt apdzīvoja dažādas berberu ciltis, kuras senie romieši dēvēja par mauriem.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senās Romas ekspansijas rezultātā Mauretānijas teritorija kļuva par Romas impērijas vasaļvalsti, bet 44. gadā to tieši iekļāva impērijā kā provinci. Imperators Klaudijs to sadalīja divās atsevišķās provincēs Cēzarejas Mauretānijā (Mauretania Caesariensis, galvaspilsēta Cēzareja, tagad Čerčela) un Tingisas Mauretānejā (Mauretania Tingitana, galvaspilsēta Tingisa, tagad Tanžera). No Mauretānijas vārda cēlis mauru nosaukums. Mauretāniju nevajadzētu jaukt ar mūsdienu Mauritāniju, kas atrodas citur.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Magribs – reģions Ziemeļāfrikā
  • Mauri – vēsturisks nosaukums berberu ciltīm
  • Mauritānija – valsts mūsdienu Rietumāfrikā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mauretania». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 23. oktobris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]