Pāriet uz saturu

Numīdija

Vikipēdijas lapa
Numidia
ⵜⴰⴳⵍⴷⴰ ⵏ ⵉⵏⵓⵎⵉⴷⵏ
Numīdija
[[Image:|border|30px]]
202 g.p.ē  25 g.p.ē
 

Location of Numīdijas Karalistes
Location of Numīdijas Karalistes
Numīdijas valsts Ziemeļāfrikā ap 150. gadu p.m.ē., pēc Otrā pūniešu kara
Pārvaldes centrs Cirta, tagad Konstantina
Valoda(s) pūniešu,[1][2] latīņu, numīdiešu
Reliģija Tradicionālā berberu reliģija, Pūniešu reliģija
Valdība monarhija
Karalis
 - 202–148 p.m.ē Masinisa
 - 44–40 p.m.ē Arābions
Vēsturiskais laikmets Senie laiki
 - Dibināta 202 g.p.ē
 - Likvidēta 25 g.p.ē
Nauda Kartāgas monētas
Mūsdienās Alžīrija, Lībija, Tunisija

Numīdija bija numīdiešu (berberu) valsts Ziemeļāfrikā no 202. gada p.m.ē. līdz 25. gadam m.ē. mūsdienu Alžīrijas teritorijā, vēlāk arī Tunisijas un Lībijas teritorijā. Numīdijas valsts izveidojās pēc Otrā pūniešu kara, kad romieši, sadarbojoties ar numīdiešiem, novājināja Kartāgu. Numīdija kļuva par pirmo berberu valsti vēsturē. Numīdija bija iesaistīta dažādos konfliktos un aliansēs ar Romas Republiku. Vēlāk tā kļuva par Romas impērijas provinci un vasaļvalsti. Valsts galvaspilsēta bija Cirta, kas mūsdienās ir Konstantina.

  1. Josephine Crawley Quinn, Nicholas C. Vella. The Punic Mediterranean (angļu). Cambridge University Press, 2014-12-04. ISBN 978-1-107-05527-8.
  2. Richard B. Baldauf, Robert B. Kaplan. Language Planning and Policy in Africa (angļu). Multilingual Matters, 2007-01-01. 38. lpp. ISBN 978-1-84769-011-1. Numidic kings and elites spoke and used Punic as the official language while peasants spoke Berber. The Carthaginian idiom was in use until the third century CE

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]