Mazā mazvīrcele

Vikipēdijas lapa
Mazā mazvīrcele
Chaenorhinum minus (L.)
Mazā mazvīrcele
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsMazvīrceles (Chaenorhinum)
SugaMazā mazvīrcele (Chaenorhinum minus)
Sinonīmi
Antirrhinum minus L.
Mazā mazvīrcele Vikikrātuvē

Mazā mazvīrcele (latīņu: Chaenorhinum minus, pazīstama arī kā "Mazvīrcele") ir augu suga ceļteku dzimtā. Sugas sākotnējais izplatības areāls ir meklējams Eiropas dienvidu daļā, taču mūsdienās ir plaši sastopama arī citviet Eiropā, tostarp visā Latvijas teritorijā, kā arī dažviet Āzijā, Āfrikā un Amerikā - sausās nezālienēs, uzbērumos, ceļu un dzelzceļu malās.[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazvīrcele ir viengadīgs, 5-25 cm garš lakstaugs, kuru visu klāj īsi dziedzermatiņi. Auga stublājs ir stāvs un zarains. Lapu forma ir lancetiska vai lineāra; tās ir 1-4 cm garas un 0,2-0,8 cm platas. Lapas stublāja apakšdaļā ir izvietotas pretēji un šo zemāko lapu plātnes pamats ir ķīļveidīgs un pakāpeniski pāriet kātā. Stublāja augšdaļā lapas ir izvietotas pamīšus un tās ir uz kāta sēdošas. Plātnes mala gluda un gals strups.

Ziedi ir piešaini un izvietoti lapu žāklēs un zaru galā pa vienam. Kauss ir piecdaļīgs un klāts ar dziedzermatiņiem. Vainags ir blāvi violets un divlūpaians; tas kopā ar piesi ir 0,5-0,8 cm garš. Uz zieda apakšlūpas ir dzeltenīgs, izcilns plankums. Auglis ir olveidīga, 0,4-0,7 cm gara pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «mazvīrcele - Chaenorhinum minus (L.) Lange - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-17.