Mazā skābene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazā skābene
Rumex acetosella (L.)
Mazā skābene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNeļķu rinda (Caryophyllales)
DzimtaSūreņu dzimta (Polygonaceae)
ĢintsSkābenes (Rumex)
SugaMazā skābene (Rumex acetosella)
Mazā skābene Vikikrātuvē

Mazā skābene (latīņu: Rumex acetosella) ir mainīga izskata pasaulē plaši sastopama skābeņu suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus (pasugas, varietātes). Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā - dārzos un tīrumos kā nezāle, kā arī atmatās, pļavās, sausos mežos un krūmājos, bieži arī kāpās un smiltājos, nezālienēs ar skraju veģetācijas segumu.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā skābene ir daudzgadīgs, 10-35 cm garš lakstaugs ar stāvu, kailu stublāju, kurš zaro ziedkopā. Lapas ir gan uz stublāja, gan izvietotas piezemes rozetā - tās savā starpā neatšķiras. Tām ir patīkama, skābena garša. Lapas ir 1,5-5 cm garas un 0,4-2cm platas, un raksturīga šķēpveida forma.[1]

Nobriedusi mazās skābenes lapa

Ziedkopa ir skraja skara stublāja galā. Apziednis ir vienveidīgs un zaļgansārts. Augam nav skābenes ģintī bieži izplatītā kārpveida izauguma - augonīša - uz apziedņa. Iekšējās apziedņa lapas, kas apņem augli, ir aptuveni augļa garumā un maz ar to saistītas. Zied no maija līdz jūlijam.[1]

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gan svaigas, gan termiski apstrādātas lapas ir ēdamas.[2] Lapās esošā esošā skābeņskābe piešķir tiem nedaudz skābenu garšu.[3] Kulinārijā mazās skābenes tiek izmantotas vairākos veidos, tostarp kā garšaugi, salātos, zupās un siera gatavošanā kā piena sarecināšanas viela. Lapām ir citronīga vai rabarberam līdzīga skābena garša.[2]

Mazās skābenes savā uzturā izmanto arī savvaļas dzīvnieki - putni ēd sēklas, un, piemēram, truši un brieži, ēd zaļumus.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]