Mazā zoss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazā zoss
Anser erythropus (Linnaeus, 1758)
Mazā zoss
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Zosu apakšdzimta (Anserinae)
Cilts Zosu cilts (Anserini)
Ģints Pelēkās zosis (Anser)
Suga Mazā zoss (Anser erythropus)
Mazā zoss Vikikrātuvē

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.[1] Tās tuvākā radiniece ir baltpieres zoss, ar kuru reizēm veido jauktus barus.[2] Mazā zoss ir apdraudēta suga, un to ir aizliegts medīt.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā zoss ir visapdraudētākā zosu suga, kas mājo Eiropas ziemeļos
Mazās zoss aci ieskauj koši dzeltens gredzens

Mazā zoss ligzdo šaurā joslā pāri arktiskajai Eirāzijai. Ziemo Eiropas dienvidos, bet galvenās ziemošanas vietas ir Kaspijas un Melnās jūras piekrastes zemienēs, Krievijas dienvidos, Kazahstānā, kā arī Ķīnas austrumos.[2][4] Mazā zoss Eiropā ligzdo Skandināvijā un Somijā, tomēr populācija ir ļoti neliela. Tā ir visapraudētākā no visām zosu sugām, kas mājo šajā reģionā.[4] 20. gadsimtā un īpaši pēc 1950. gada mazo zosu populācija samazinājās par 90%.[5] Ziemā mazā zoss reizēm ieklejo Ziemeļāfrikā, sasniedzot Ēģipti, un Ziemeļamerikā, kur to var novērot Džordžijas štatā.[1]

Latvijā mazā zoss ir reta caurceļotāja, tomēr patiesā situācija ir neskaidra. Daži no novērojumiem nav pienācīgi dokumentēti un eksistē tikai baumu līmenī.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā zoss ir ļoti līdzīga baltpieres zosij, bet ir par to mazāka un slaidāka, tā ir tikai nedaudz lielāka nekā meža pīle. Tās ķermeņa garums ir 53—66 cm, spārnu plētums 115—135 cm, svars 1,5—2 kg.[4] Mazajai zosij ir proporcionāli garš kakls un spārni, kas sakļautā veidā sniedzas pāri astei. Galva apaļa, ap acīm koši dzelteni gredzeni, kājas oranžas, bet nelielais knābis rozā. Apspalvojums pelēkbrūns gan uz muguras, gan vēdera, lai gan pieaugušām zosim uz vēdera var būt melni laukumi, zemaste balta. Piere balta. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet to piere ir tumša, uz vēdera nav melno laukumu un kājas ir dzeltenīgi pelēkas.[4][6]

Atšķirības no baltpieres zoss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abas sugas (mazo zosi un baltpieres zosi) ļoti grūti atšķirt lidojumā, bet baltpieres zoss ir lielāka, kakls un knābis garāki, baltais pieres laukums mazāks un ap acīm nav dzeltenā gredzena. Mazajai zosij spārni ir proporcionāli garāki. Uz zemes mazās zosis ir ātrākas, veiklākas soļotājas nekā baltpieres zosis, turklāt jauktos baros pamatā uzturas bara priekšgalā.[1][4]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā zoss kā visas zosis galvenokārt barojas ar zāli

Mazā zoss ligzdo retinātā mežu tundrā, kurā galvenokārt aug krūmi, purvu un ezeru tuvumā, ziemo atklātā ainavā, tīrumos ezeru tuvumā.[6][7] Ligzdošanas teritoiju mazā zoss pamet laikā no augusta vidus līdz septembra vidum.[7]

Mazā zoss ir izteikta veģetāriete.[7] Ligzdošanas sezonas laikā tā barojas ar zāli un jaunajiem krūmu dzinumiem, bet migrācijas periodā un ziemā tās galvenā barība ir sēklas un graudi, piemēram, kvieši un auzas.[6] Ziemas periodā mazās zosis veido kopīgus barus ar citu sugu zosīm.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazās zosis sāk ligzdot maija beigās vai jūnija sākumā. Ligzda ir sekla iedobe purvainā augsnē, tā vienmēr atrodas zem kāda krūma vai lielāka zāles cera. Ligzda tiek izklāta ar augiem un dunām. Dējumā ir 3—7 olas. Inkubācijas periods ilgst 25—28 dienas. Jaunie putni sāk lidot 35—40 dienu vecumā.[4][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]