Mazais grizons

Mazais grizons; Galictis cuja (Molina, 1782)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta	Sermuļu virsdzimta (Musteloidea)
Dzimta	Sermuļu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta	Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints	Grizoni (Galictis)
Suga	Mazais grizons (Galictis cuja)
Izplatība
	Mazais grizons Vikikrātuvē

Mazais grizons (Galictis cuja) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis). Mazo grizonu mēdz saukt arī par mazo Dienvidamerikas tini.

Mazo grizonu var sastapt Dienvidamerikas dienvidu daļā: Argentīnā, Bolīvijā, Brazīlijā, Čīlē, Peru un Paragvajā.^[1]

Mazais grizons dzīvo dažāda rakstura biomās, gan tuksnešainos un nabadzīgos apvidos, gan ar veģetāciju bagātīgās teritorijās, kā mūžzaļie meži un plašās savannas. Mazais grizons tāpat kā lielais grizons vienmēr apmetas ūdens tuvumā. Tas nav sastopams kalnos augstāk par 4000 metriem virs jūras līmeņa.^[2]

Izskats

Mazais grizons ārēji ir ļoti līdzīgs lielajam grizonam, tikai ir par to nedaudz mazāks. Kā visiem sermuļu dzimtas dzīvniekiem tā ķermenis ir garš un muskuļots, kājas īsas. Aste salīdzinoši īsa. Kakls garš, krūtis šauras un galva neliela, plakana ar mazām un apaļām ausīm.^[3] Tomēr, salīdzinot ar pārējien sermuļu dzimtas dzīvniekiem, grizons ir masīvāks un smagāks. Ķermeņa garums mazajam grizonam ir 28—50 cm, astes garums 12—19 cm, svars 1—2,5 kg. Bieži tēviņi ir lielāki par mātītēm.^[2] Katrai ķepai ir pieci pirksti, kas savienoti ar peldplēvēm. Nagi ir īsi, bet spēcīgi, līki un asi.^[4]

Apmatojuma krāsa visai ķermeņa augšdaļai ir sudraboti pelēka, bet kājas, purns, pakakle un vēders melni. Balta josla sejā izceļ uzacu daļu, tieši virs acīm un stiepjas visa kakla garumā, reizēm līdz pleciem, atdalot melno pakakli no pelēkās augšdaļas. Mazā grizona apmatojums ir dubults; pavilna ir mīksta un bieza, akotmati gari, rupji un stingri.^[3] Astes apmatojums ir garš un mīksts, apmēram 6—7 cm garš.^[5] Kažoka krāsa dažādos ģeogrāfiskajos rajonos var būt atšķirīga. Sirmā krāsa var būt ar dzeltenīgu toni, vai tīri pelēka, vai tumša, gandrīz melna ar sirmiem matu galiem.^[2]

Uzvedība un barība

Mazie grizoni ir sociāli dzīvnieki. Lai arī visbiežāk tie medī vienatnē, tomēr reizēm tie uzturas kopā pa pāriem vai nelielās ģimeņu grupās. Medīt dodas gan dienas laikā, gan naktī. Tie medī mazus grauzējus, putnus, kukaiņus, vardes un čūskas, no ligzdām izēd olas un ēd arī augļus.^[5] Ir novērots, ka mazais grizons spēlējas ar savu medījumu tāpat kā to dara kaķis.^[4]

Mazo grizonu vokalizācija ir diezgan izkopta, un pastāv uzskats, ka tie savā starpā komunicē ar balsi. Briesmu gadījumā mazie grizoni spalgi rej. Mazos grizonus var viegli pieradināt, un tie kļūst par atraktīviem mājdzīvniekiem.^[2]

Vairošanās

Iespējams, mazie grizoni veido monogāmas attiecības un dzīvo ģimenēs.^[4] Mazuļi dzimst martā, augustā, septembrī vai oktobrī. Grūsnības periods ilgst 40 dienas, un parasti piedzimst 2—4 mazuļi. Dabā līdz šim nav veikta nopietna mazo grizonu novērošana, tādēļ faktu materiāls ir ļoti skops.^[2]

Atsauces

Ārējās saites

Mazā grizona foto (ra-bugio.org)
Mazā grizona foto (photographersdirect.com)
Mazā grizona foto (scienceblogs.com)
A trio of mammals

[1] «Galictis cuja (Lesser Grison)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 24. janvārī.

[an-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ADW: Galictis cuja: Information

[ap-3] 3,0 ^3,1 Funny animals - Pictures and video clips

[gr-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/728_Galictis_cuja.pdf

[ry-5] 5,0 ^5,1 малый гризон, гризон малый (Galictis cuja), ареал описание окрас малого гризона, окрас голос среда обитания враги гризон, пища добыча поведение размножение потомство популяция...^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]