Sermuļu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Sermuļu apakšdzimta
Mustelinae (G. Fischer, 1817)
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna)
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaSermuļu apakšdzimta (Mustelinae)
Sermuļu apakšdzimta Vikikrātuvē

Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām un pieder pie suņveidīgo apakškārtas (Caniformia). Šajā apakšdzimtā ir 35 mūsdienās dzīvojošas sugas un viena izmirusi suga, kas iedalās 10 ģintīs. Apakšdzimta apvieno seskus, zebiekstes, ūdeles, caunas, sermuļus un tiņus.

Sermuļu apakšdzimtas dzīvnieki ir izplatīti gandrīz pa visu pasauli, izņemot Austrāliju un Okeāniju, kā arī tie nav sastopami salās, kas atrodas tālu no kontinenta, piemēram, Madagaskaras salā. Tie dzīvo dažādās vietās uz sauszemes; gan kokos, gan uz zemes.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sermuļu apakšdzimtai piederošiem dzīvniekiem ir raksturīgs garš, slaids ķermenis, ar īsām kājām, ķepas ir ar nelielām peldplēvēm un asiem, līkiem nagiem, kurus daļēji var ievilkt. Galvai ir viegli saplacināta forma, kakls ir vienā platumā ar galvu. Visiem kažoki ir ar īsu, biezu matojumu.[1]

Kopumā šīs apakšdzimtas dzīvnieki ir maza auguma, kažoki visbiežāk ir tumši brūni. Dažiem kažokā ir kontrastainu krāsu svītras vai citi koši raibumi. Lielākais no sermuļu apakšdzimtas dzīvniekiem ir tinis (Gulo gulo), kas ir lielākais visas plašās sermuļu dzimtas dzīvnieks uz sauszemes. Mazākais dzīvnieks ir zebiekste (Mustela nivalis), kas ir arī mazākais sermuļu dzimtas dzīvnieks.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]