Mežāzis 1

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mežāzis 1
Capricorn one.jpg
Filmas plakāts
Oriģinālais
nosaukums
Capricorn One
Žanrs trilleris
Režisors Pīters Haijams
Producents Pauls N. Lazarus
Scenārija autors Pīters Haijams
Galvenajās
lomās
Mūzika Džerijs Goldsmits
Operators Bils Batlers
Montāža Džeimss Mičels
Studija ITC Entertainment
Izplatītājs Warner Bros.
Izdošana
  • 1977. gads
Ilgums 124 minūtes
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
(dublēta krievu valodā)
Budžets 5 000 000 dolāru (plānots)
IMDb profils

"Mežāzis 1" (angļu: Capricorn One) ir amerikāņu režisora Pītera Haijama 1977. gadā uzņemts trilleris par valdības sazvērestību, falsificējot lidojumu uz Marsu.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmiskās programmas "Mežāzis 1" ietvaros paredzēts uz Marsu nosūtīt pilotējamu kosmosa kuģi. Gatavojot lidojumu, kļūst skaidrs, ka ekspedīcijas gaitā kuģa komanda var iet bojā. Prezidenta administrācija politisku motīvu dēļ nevar pieļaut šādu neveiksmi, taču nevēlas arī lidojumu atlikt vai atcelt. Tiek pieņemts lēmums kuģi kosmosā nosūtīt automātiskā režīmā, cerot uz tā veiksmīgu atgriešanos, bet ekspedīcijas audio, video un fotomateriālus viltot, izmantojot speciāli šim nolūkam veidotas dekorācijas. Par šo sazvērestību zina tikai dažas augstas amatpersonas, bet lielākā daļa NASA līdzstrādnieku, kā arī astronauti — kuģa "Mežāzis 1" komanda — par to informēti netiek.

Dažas minūtes pirms starta komandu no kuģa evakuē un nogādā slepenā militārā bāzē tuksnesī. Paredzētajā laikā kuģis startē bez ekipāžas. NASA pārstāvis Kelovejs astronautiem paziņo, ka tiem būs jāpiedalās viltus ierakstu veidošanā, it kā viņi tiešām atrastos uz Marsa. Sākotnēji tie atsakās, bet Kelovejs liek saprast, ka astronautu ģimenēm var rasties problēmas, ja tie nesadarbosies.

Kamēr kuģis ir kosmosā, astronauti atrodas nebrīvē, un militārajā bāzē izveidotā studijā tiek filmēts, kā viņi izkāpj uz Marsa. Par sazvērestību ir zināms tikai dažām amatpersonām, līdz kāds līdzstrādnieks atklāj, ka televīzijas pārraides signāls pienāk ātrāk, nekā kosmosa kuģa telemetrija. Viņš ziņo par novēroto lidojuma vadītājiem, tostarp Kelovejam, bet viņam tiek teikts, ka tas saistīts ar darbstacijas kļūdu. Nepaguvis dalīties aizdomās ar savu draugu, žurnālistu Robertu Kolfīldu, viņš dīvainā kārtā pazūd. Kolfīlds atklāj, ka visi viņa drauga dzīves pierādījumi ir izdzēsti, un uzsāk izmeklēšanu, kuras gaitā piedzīvo vairākus uzbrukumus.

Atgriežoties uz Zemes, tukšais kosmosa kuģis, ieejot atmosfērā, sadeg bojāta karstuma aizsargvairoga dēļ. Sabiedrībai tiek paziņots, ka apkalpe gājusi bojā. Astronauti saprot, ka pēc kuģa neveiksmīgās atgriešanās viņi nekad netiks atbrīvoti, jo tad atklātos, ka misija uz Marsa ir bijusi inscenēta. Astronauti izkļūst no telpas, kurā ieslodzīti un mēģina bēgt ar lidmašīnu, taču tai drīz pēc pacelšanās beidzas degviela.

Saprotot, ka lielākas izredzes atklāt sabiedrībai patiesību būs tad, ja viņi izšķirsies, astronauti dodas katrs savā virzienā. Divi astronauti tiek sagūstīti (viņu tālākais liktenis filmā netiek atklāts), bet kuģa komandierim Brubeikeram izdodas izvairīties no notveršanas un paslēpties pamestā degvielas uzpildes stacijā.

Kolfīldam izdodas nokļūt militārajā bāzē, kas jau ir pamesta, kā arī atrast Brubeikeru un palīdzēt tam izglābties no vajātājiem. Par godu it kā bojā gājušajiem astronautiem tiek rīkota sēru ceremonija, kurā piedalās prezidents un daudzi reportieri. Pēkšņi šajā ceremonijā ierodas Brubeikers ar Kolfīldu, un sazvērestība tiek atklāta.

Filmas tapšana un vērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad Pīters Haijams TV kompānijā CBS strādāja pie pārraidēm par Apollo misiju, viņš sāka domāt par tādas filmas uzņemšanu, kurā būtu stāstīts par kosmosa sazvērestību. Vēlāk viņš izteica savu viedokli par Apollo 11 nolaišanos uz Mēness: "Bija viens patiesi ievērojams notikums, kuram gandrīz nebija liecinieku. Un vienīgais pierādījums... nāca no televīzijas kameras".[1]

Vēlāk viņš paskaidroja:

Katru reizi, kad ziņās parādījās kaut kas par kosmisko atspoļkuģi, viņi brauca uz studiju Sentluisā, kur veica notikušā simulāciju. Man augot, mani vecāki pamatā ticēja, ka tad, ja par kaut ko raksta avīzēs, tā ir taisnība. Mana paaudze tika audzināta, lai uzskatītu, ka televīzijā rādītais ir patiess, un tas arī bija draņķīgi. Tāpēc es skatījos šīs simulācijas un prātoju, kas notiktu, ja kāds viltotu visu šo materiālu.[2]

Filmas "Mežāzis 1" scenāriju Haijams sāka rakstīt 1970. gadu vidū. Neveiksme ar filmu Peeper, kuru viņš uzņēma 1975. gadā, apdraudēja viņa karjeru un gandrīz neļāva iegūt finansējumu "Mežāzis 1" uzņemšanai, taču Haijamam izdevās vienoties ar ITC Entertaiment par 4,8 miljonu budžetu.[3][4] Arī Votergeitas skandāls padarīja ticamāku pieņēmumu par sazvērestību.[1]

Lai iekļautos budžetā, bija nepieciešama sadarbība ar NASA. ITC Entertaiment vadītājam bija labas attiecības ar šo kosmosa aģentūru, kas bija veidojušās filmas "Nākotnes pasaule" (Futureworld) tapšanas laikā. Tādēļ, neskatoties uz aģentūras negatīvo attēlojumu, filmas veidotāji varēja iegūt vajadzīgo aprīkojumu, mēness moduļa prototipu ieskaitot, lai izmantotu to kā rekvizītus.

"Mežāzis 1" kļuva par 1978. gada veiksmīgāko neatkarīgo filmu.[3] AllMovie kritiķis Donalds Gvarisko fimu vērtēja pozitīvi.[5] Savukārt Vinsents Kenbijs no New York Times filmu nosauca par "dārgu, stilistiski bankrotējošu melodrāmu", lielu daļu tās scenārija raksturojot kā "nesmieklīgu komiksu".[6] Rotten Tomatoes aptaujā filma saņēma 61% pozitīva vērtējuma.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Spacesuit: Fashioning Apollo, Nicholas de Monchaux, MIT Press, 2011. This book sites the New York Times as stating “Watergate may not have inspired ‘Capricorn One,’ but it made its thesis more acceptable, its plot more credible and some of its content strangely prophetic.”
  2. "Peter Hyams Film by Film" Empire accessed 30 July 2014
  3. 3,0 3,1 Szebin, 2000
  4. Lew Grade, Still Dancing: My Story, William Collins & Sons 1987 p 247
  5. Donald Guarisco. «Capricorn One: Review». AllMovie. Skatīts: 2016. gada 1. augusts.
  6. Vincent Canby. «Film: 'Capricorn One'». The New York Times, 1978. gada 2. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 29. marts.
  7. «Capricorn One (1978)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 2016. gada 29. marts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]