Pāriet uz saturu

Meža dedestiņa

Vikipēdijas lapa
Meža dedestiņa
Lathyrus sylvestris (L.)
Meža dedestiņa
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPākšaugi (Fabales)
DzimtaTauriņzieži (Fabaceae)
ĢintsDedestiņas (Lathyrus)
SugaMeža dedestiņa (Lathyrus sylvestris)
Meža dedestiņa Vikikrātuvē

Meža dedestiņa (Lathyrus sylvestris) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Savvaļas augs, kas ar saviem dekoratīvajiem ziediem atgādina dārzos kultivētos puķuzirnīšus no radniecīgās smaržīgās dedestiņas (L. odoratus) sugas.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža dedestiņas herbārijs

Auga 60—200 cm garais, trauslais stublājs ir guļošs vai ar lapu vītņu palīdzību kāpelē pa krūmiem un zemu koku apakšējiem zariem. Stublājam un lapu kātiem ir plati spārni. Lapas sastāv tikai no divām lineāri lancetiskām lapiņām (ga 5—12 cm, pl 0.3—2 cm), jo beidzamās lapiņas ir pārveidotas par vītnēm. Pielapes ir sīkas, īlenveida.[1][2]

Ziedkopas ar 5—10 ziediem atrodas lapu žāklēs. Ziedi purpursārti ar zaļganām dzīslām, diezgan lieli (ga 1,3—1,8 cm). Vidējā vainaglapa (karogs) ir ievērojami platāka par pārējām vainaga daļām, jomaina, no ārpuses zaļgana. Auglis ir 5—8 cm gara, dzeltenbrūna, kaila pāksts ar 5—15 sēklām. Zied no jūnija līdz augustam.[1][2]

Izplatība un ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga izplatīta gandrīz visā Eiropā, austrumos areāls sasniedz Rietumsibīriju. Introducēta Ziemeļamerikā.[3] Latvijā samērā bieži sastopama visā teritorijā.[1]

Augs ir neizvēlīgs augsnes ziņā. To var atrast gan irdenās un akmeņainās, gan trūdvielām bagātākās mālainās vietās. Meža dedestiņa spēj augt arī diezgan sausās un barības vielām nabadzīgās, neitrālās vai kaļķainās augsnēs, taču necieš nomīdīšanu. Aug gaišās vietās, var būt daļēji noēnota. Sastopama gaišos mežos, izcirtumos, ceļmalās un upju krastu nogāzēs. Kalnainos apvidos to var atrast kalnu pakājēs, augstāk kalnos — reti. Tiroles Alpos konstatēta līdz 1200 m augstumam virs jūras līmeņa.[4][5]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā meža dedestiņas saknes labi nostiprina augsni, to izmanto erozijas novēršanai nogāzēs vai dzelzceļa uzbērumos.

Kalnainos apgabalos ar mazāk auglīgu augsni to sēj lopbarības kvalitātes uzlabošanai. Svaigā veidā augs ir rūgts, taču žāvējot rūgto garšu zaudē, un dzīvnieki izkaltēto sienu labprāt ēd.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Meža dedestiņa Lathyrus sylvestris L. Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.02.24.
  2. 2,0 2,1 Narrow-leaved Everlasting Pea Lathyrus sylvestris. NatureGate. Skatīts: 2024.02.26.
  3. Lathyrus sylvestris L. Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.26.
  4. Lathyrus sylvestris L. Wald-Platterbse In: Info Flora, dem nationalen Daten- und Informationszentrum der Schweizer Flora. Atjaunināts: 2024.02.23. Skatīts: 2024.02.26.
  5. Erhard Dörr, Wolfgang Lippert: Flora des Allgäus und seiner Umgebung. Band 2, IHW, Eching 2004, ISBN 3-930167-61-1, S. 160.
  6. Květena ČR: Hrachor lesní Skatīts: 2024.02.26.