Meža krustaine

Vikipēdijas lapa
Meža krustaine
Senecio sylvaticus (L)
Meža krustaine
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsKrustaines (Senecio)
SugaMeža krustaine (Senecio sylvaticus)
Meža krustaine Vikikrātuvē

Meža kurstaine (latīņu: Senecio sylvaticus) ir kurvjziežu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, tostarp Latvijā; tās plašo izplatīšanos veicinājuši mežu izcirtumi.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža krustaine ir viengadīgs, 15-80 cm garš lakstaugs. Tam ir stāvs, bagātīgi zarojošs stublājs, kurš ir skraji klāts ar tīmekļmatiņiem un vienkāršiem matiņiem (lai gan retāk ir gandrīz kails).

Lapas ir plūksnaini šķeltas vai dalītas, to apveids iegarens, aptuveni 3-10 cm garas un 1-4 cm platas. Apakšējās lapas ir ar kātu, augšējās lapas ir sēdošas. Lapām ir ķīļveidīgs pamats, tās ir kailas un lapas plātnes apakšpuse ir gaišāka. Ārējo vīkala lapu ir nedaudz un tās ir īsas. Vīkala lapas ir 12-14, šauri lineāras, aptuveni 0,8 cm garas. Vienam ziedam ir 13 mēlziedi, tie ir gaišdzelteni, horizontāli vai lejupvērsti. Ziedu kurvīši ir skarveida ziedkopās stublāja un zaru galā, kurvīši ir šauri - aptuveni 0,5 cm. Kurvīša centrā ir 30-45 mazliet tumšāk dzelteni stobrziedi. Auglis ir pelēkbrūns, apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz augustam.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «meža krustaine - Senecio sylvaticus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-18.