Meža māte

Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.

Meža māte latvju dainās

Tautasdziesmās Meža māte ir meža saimniece, sargātāja un kopēja, apveltī savus aizbilstamos. Ir saglabājušās ziņas, ka Meža mātei doti ziedojumi. Mednieks pirms došanās medībās, nesis upuri, arī, cērtot koku šūpuļa līkstei, ar pietu celmā iesists naudas gabals kā ziedojums Meža mātei. Par Meža māti mēdza dēvēt vecāko koku apriņķī, pie kura tad arī nolika ziedojumus. Uzskatīja, ka šī koka nocirtējam gaidāma liela nelaime vai pat nāve.

Tà sacīja Meža māte, Pār siliņu tecēdama: Pūt, vējiņ, nelauz koku, Mans bērniņš šūpolî. 2095-2

Krūma māte, Meža māte, Gani manas avitiņas; Kad es iešu tautiņâs, Ik pie krūma ziedu likšu. 29087

Gan zināja Meža māte, Kas katram piederēja: Lāčam sieksta, briežam blīgzna, Zaķam sīki žagariņi. 2657

Klusiņām klausījos, Ko solīja Meža māte: Priedei sagšu, eglei sagšu, Paeglei villainīti. 2669

Labrīt, labrīt, Meža māte, Ko tie tavi putni dara? Zaķis līda līdumiņu, Lapsa pirti kurenāja, Dzenis kala tipu tapu, Raibi svārki mugurâ. 2673

Meža māte putnus sauca, Kalniņâ stāvēdama: Irbe Grieta, sloka Maija, Teterēga Madaliņa. Meža tēvs savus sauca, Lielu tauri taurēdams: Sīlis Pieča, dzenis Jurka, Sīkspārnītis Bērtulīts. 2675

Meža māte putnus sauca, Kalniņâ stāvēdama: Sloka Grieta, irbe Maija, Paipaliņa Madaliņa. 2675-2

Meža māte putnus sauca, Kalniņâ stāvēdama: Sīlīts Juris, dzenīts Jānis, Teterītis Bērtulītis; Es, tā pate putnu māte, Teterene Madelene. 2675-4

Man pašam Laimes māte Līgaviņu audzināja; Lauka māte, Meža māte Tai pūriņu darināja. 7729

Ai, bagāta Meža māte, Sprūdi manu amatiņu, Tu jau pate gana redzi, Caur cepuri mati līda. 30431

Ei, bagāta Meža māte, Sprūdi manu lamatiņu, Jau tu paša gan zināsi, Vāja mana cepurīte. 30431-1

Jāņu nakti, bāleliņi, Nejājiet pieguļâ: Meža māte suņus sauca, Rīdìs jūsu kumeliņus. 32508