Meža māte
Meža māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kurai ir vara gan pār meža augiem, gan pār dzīvniekiem un putniem.
Meža māte latvju dainās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tautasdziesmās Meža māte ir meža saimniece, sargātāja un kopēja, apveltī savus aizbilstamos. Ir saglabājušās ziņas, ka Meža mātei doti ziedojumi. Mednieks pirms došanās medībās, nesis upuri, arī, cērtot koku šūpuļa līkstei, ar pietu celmā iesists naudas gabals kā ziedojums Meža mātei. Par Meža māti mēdza dēvēt vecāko koku apriņķī, pie kura tad arī nolika ziedojumus. Uzskatīja, ka šī koka nocirtējam gaidāma liela nelaime vai pat nāve.[1]
Tā sacīja Meža māte, |
Krūma māte, Meža māte, |
Gan zināja Meža māte, |
Klusiņām klausījos, |
Labrīt, labrīt, Meža māte, |
Meža māte putnus sauca, |
Meža māte putnus sauca, |
Meža māte putnus sauca, |
Man pašam Laimes māte |
Ai, bagāta Meža māte, |
Ei, bagāta Meža māte, |
Jāņu nakti, bāleliņi, |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Gunta Deģe atputa.calis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. novembrī. Skatīts: 2011. gada 9. oktobrī.
![]() | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |