Folklora

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lidojošais paklājs izmantots arābu tautas pasakās (Vasņecova glezna).

Folklora (arī tradicionālā tautas kultūra) ir vispārpazīstama tradīcija - kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā. Folklora aptver gan tautas mutvārdu daiļradi (tautasdziesmas, pasakas, teikas, anekdotes, nostāstus u.c.), gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu, mitoloģiju, rituālus, paražas, lietišķo mākslu, celtniecību u.c.

Folkloras jēdzienu 1846. gadā darināja angļu antikvārs Viljams Džons Toms, lai aizvietotu tajā laikā lietoto jēdzienu "senlietas" (angļu: "popular antiquities."). Vārds "folklora" cēlies no angļu valodas vārdiem folk (tauta) un lore (zināšanas).

Mūsu senču dzīvē liela nozīme bija dziesmām, dejām un ieražām. Folklorā iemiesota tautas uzkrātā pieredze, tradīcijas, ideāli un pasaules uzskats. Folklora ir kolektīva daiļrade, to radīja nevis viens, bet daudzi cilvēki. Dziesmas, dejas, pasakas, teikas un citus sacerējumus pārmanto no paaudzes paaudzē, taču pārstāstot tie tiek pārveidoti. Tāpēc gadās, ka folkloristi (cilvēki, kas pēta tautas daiļradi) dažādās vietās no dažādiem teicējiem iegūst atšķirīgus vienas un tās pašas dziesmas vai teikas variantus.

Latviešu tautas folklora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu tautai ir bagātīgs folkloras mantojums, kas sastāv no tautasdziesmām, pasakām, teikām, utt. Pazīstamākie latviešu folkloristi, kuri pierakstījuši un apkopojuši folkloru, ir Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks, Ansis Lerhis-Puškaitis un citi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]