Folklora

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lidojošais paklājs izmantots arābu tautas pasakās (Vasņecova glezna)

Folklora (arī tradicionālā tautas kultūra) ir vispārpazīstama tradīcija - kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, ko īsteno kāda grupa vai indivīds un kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā. Šī etnokulturālā struktūra ietver valodu, literatūru, mūziku, deju, spēles, mitoloģiju, rituālus, paražas, lietišķo mākslu, celtniecību u.c.

Folkloras jēdzienu 1846. gadā darināja angļu antikvārs Viljams Džons Toms, lai aizvietotu tajā laikā lietoto jēdzienu "senlietas" (angļu: "popular antiquities.").

Mūsu senču dzīvē liela nozīme bija dziesmām, dejām un ieražām. Folklora aptver gan tautas mutvārdu daiļradi (tautasdziesmas, pasakas, teikas, nostāstus u.c.), gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu. To visu kopā sauc par tautas daiļradi jeb folkloru. Vārds "folklora" cēlies no angļu vārdiem folk - tauta un lore - zināšanas. Folklorā iemiesota tautas uzkrātā pieredze, tradīcijas, ideāli un pasaules uzskats. Folklora ir kolektīva daiļrade, to radīja nevis viens, bet daudzi cilvēki. Dziesmas, dejas, pasakas, teikas un citus sacerējumus pārmanto no paaudzes paaudzē, taču pārstāstot tie tiek pārveidoti. Tāpēc gadās, ka folkloristi (cilvēki, kas pēta tautas daiļradi) dažādās vietās no dažādiem tecējiem iegūst atšķirīgus vienas un tās pašas dziesmas vai teikas variantus.

Latviešu tautas folklora[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu tautai ir ļoti bagātīgs folkloras mantojums, kas sastāv no teikām, pasakām, tautasdziesmām utt. Par to, ka tas ir nonācis līdz mūsu dienām, mums jāsaka paldies cilvēkiem, kuri ir pierakstījuši, apkopojuši folkloru.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]