Medusposums
| Medusposums Tarsipes rostratus (Gervais & Verreaux, 1842) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Augstākā kārta | Somaiņi (Marsupialia) |
| Kārta | Diprotodonti (Diprotodontia) |
| Apakškārta | Posumi (Phalangeriformes) |
| Virsdzimta | Planētājkuskusu virsdzimta (Petauroidea) |
| Dzimta | Medusposumu dzimta (Tarsipedidae) |
| Ģints | Medusposumi (Tarsipes) |
| Suga | Medusposums (T. rostratus) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Medusposums Vikikrātuvē | |
Medusposums jeb nektārkuskuss (Tarsipes rostratus) ir vienīgā suga medusposumu dzimtā (Tarsipedidae). Tas pārtiek vienīgi no nektāra un ziedputekšņiem. Medusposums apdzīvo krūmu audzes, kurās lielākoties uzturas uz zemes, lai gan prot labi kāpelēt pa zariem. Dzīvnieks ir peles lielumā, tam ir garš, smails purniņš un sariņi mēles galā.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medusposums sastopams viršu audzēs, krūmainās un atklātās teritorijās, zemos mežos Austrālijas dienvidrietumos.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medusposums ir neliels, peles izmēra somainis ar tvērējasti, kas ir garāka par ķermeni. Astes gala iekšpusē nav apmatojuma, tādējādi var cieši pieķerties pie zariem. Vienlaikus tā kalpo kā balsts ēšanas laikā. Mātītes ir gandrīz par trešdaļu lielākas nekā tēviņi.[2] Tēviņa ķermeņa garums ir 65—85 mm, astes garums 70—100 mm, mātītes ķermeņa garums ir 70—90 mm, astes garums 75—105 mm. Tēviņš sver apmēram 6—12 g, mātīte 10—18 g.[2] Lai arī mātīte ir nedaudz lielāka, galvas izmērs abiem dzimumiem neatšķiras.
Medusposumam ir pelēkbrūns kažociņš, ar tumšu svītru uz muguras no pakauša līdz astes pamatnei. Vēderiņš ir balts, bet virzienā uz sāniem kļūst oranždzeltens.[2] Galva ir viegli saplacināta ar pagarinātu, smailu purniņu. Medusposuma priekškāju un pakaļkāju pirkstiem ir raupji spilventiņi, kas noder kāpelējot. Salīdzinot ar paša dzīvnieka izmēriem, medusposumam ir ļoti gara mēle — 2,5 cm.[3] Tās gals klāts ar sariņiem, kas noder putekšņu savākšanai un nektāra aizsniegšanai dziļi ziedā.[2] Mazo un vieglo ķermeni var noturēt pat vistievākais zariņš, uz kura dzīvnieciņš meklē barību.
Dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medusposums dienā guļ virszemes slēptuvē starp augiem vai uz zara. Baroties dodas tikai iestājoties krēslai. Ķermenis ir ļoti labi piemērots kāpelēšanai pa koku zariem. Arī pa zemi medusposums skrien ļoti ātri. Visbiežāk medusposumam ir neliels iecirknis, kuru tas krustu un šķērsu apstaigā, meklējot ziedošus augus.
Pretējo dzimumu teritorijas pārklājas. Medusposumi nav teritoriāli agresīvi, lai gan mātīte dominē pār tēviņiem.[2] Tēviņa teritorija ir daudz lielāka nekā mātītes, lai spētu sameklēt piemērotāko barošanās vietu un varētu izvairīties no dominējošām mātītēm.[2] Kad vēsākā periodā pietrūkst barības, medusposums iekrīt zināmā sastinguma stāvoklī, kas līdzīgs ziemas miegam. Gada vēsajā periodā veido barus un kopīgi sildās, tādējādi taupot enerģiju.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medusposums pārtiek vienīgi no ziedu nektāra un ziedputekšņiem. To iegūšanai izmanto savu garo purniņu un šauro mēli, ar kuru var iekļūt dziļi zieda kausiņā. Visbiežāk pārtiek no Banksia ģints augiem, kam ir plašas ziedkopas, ar nektāru pilni ziedi un kas zied visu gadu. Reizēm ar citiem ziediem papildina savu nemainīgo barības avotu.
Kāpelējot pa krūmiem vai kokiem, medusposums izmanto gan priekškājas, gan pakaļkājas. Garā aste, apvijoties ap zaru, palīdz tam rāpties augšup. Medusposums ir tik mazs un viegls, ka nenolauž nevienu zariņu. Astē var karāties virs paša zieda, pieturoties ar pakaļkāju, kurai īkšķis ir novietots pretēji citiem pirkstiem. Medusposums no mutes izbāž garo mēli, kurai galā ir speciāli matiņi, un izsūc no ziediem nektāru.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medusposumiem nav noteikta vairošanās perioda. Vismazāk mazuļu piedzimst decembrī, jo šajā periodā zied ļoti maz augu un barība ir grūti pieejama. Parasti mazuļu dzimšana sakrīt ar laiku, kad augi zied viskrāšņāk un ir daudz barības, tas ir maijā vai jūnijā.[2] Medusposuma mātīte, līdzīgi kā ķengurs, var apturēt apaugļotās olšūnas attīstību un mazuli laist pasaulē, kad somā atbrīvojas vieta. Šādi regulējot mazuļu attīstību, mātīte ļauj tiem kļūt patstāvīgiem laikā, kad netrūkst barības. Normāls grūsnības periods ilgst 24 dienas, bet var ieilgt līdz 60—80 dienām.[2]
Mātīte dzemdē 2—3 mazuļus, kas sver tikai 3—6 miligramus. Reizēm piedzimst 4 mazuļi. Tā kā mātīte sapārojas ar vairākiem tēviņiemn, katram mazulim ir cits tēvs.[2] Apaugļošanas brīdī notiek dažādo tēviņu spermas sāncensība, tādēļ spermotozoīdi ir ļoti lieli, vislielākie no visiem zīdītājiem.[2] Medusposuma sēklinieki proporcionāli ir loti lieli, tie sver vairāk kā 4% no kopējās dzīvnieka masas.[2] Pēc dzimšanas tie ielien mātes vēdera somā, kurā atrodas četri zīdekļi.
Mazuļi somā uzturas apmēram 60 dienas, šajā laikā tiem jau ir atvērušās acis, tie ir ļoti kustīgi, bet ķermeni klāj biezs kažociņš ar raksturīgajām svītrām uz muguras. Taču mazie vēl nespēj paši par sevi parūpēties. Tie pavada māti un mācās meklēt barību. Jaunie medusposumi patstāvīgi kļūst apmēram 90 dienu vecumā. Mātīte no jauna sapārojas bieži pirms jaunuļi ir izklīduši.[2] Medusposums dzīvo 1—2 gadus.[2]
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šobrīd medusposumiem nedraud iznīcība, taču, tā kā tas ir sastopams šaurā areālā, bīstami varētu būt ugunsgrēki vai citi dabiskās vides draudi. Biežie krūmāju ugunsgrēki ietekmē barības bāzi un līdz ar to arī dzīvnieku populācijas blīvumu.