Posumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Posumi
Phalangeriformes
(Szalay & Archer, 1982)
Parastais kuplastes posums (Trichosurus vulpecula)
Parastais kuplastes posums
(Trichosurus vulpecula)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
InfraklaseSomaiņi (Marsupialia)
VirskārtaAustrālijas somaiņi (Australidelphia)
KārtaDiprotodonti (Diprotodontia)
ApakškārtaPosumi (Phalangeriformes)
Iedalījums
Posumi Vikikrātuvē

Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.[1] Šajā grupā ir apmēram 70 maza vai vidēja lieluma kokos dzīvojošu somaiņu sugu, kas mājo Austrālijā, Jaungvinejā un Sulavesi. Posumi ir introducēti arī Jaunzēlandē un Ķīnā. Savu nosaukumu dzīvnieciņi ieguvuši, pateicoties vizuālai līdzībai ar Amerikā dzīvojošiem oposumiem.[2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sulavesi lāču kuskuss (Ailurops ursinus) ir lielākais posums
Ziemeļu kuplastes posums (Trichosurus arnhemensis)

Posumi pārvietojas uz visām četrām ekstremitātēm, tiem ir apaļīgs ķermenis ar salīdzinoši smalku galvu, smailu purniņu un garu tvērējasti. Astes iekšpuse nav apspalvota, tādējādi uzlabojot astes satvērienu ar koka zaru. Arī nagi ir ļoti asi, piemēroti kāpšanai kokos.[2]

Kopumā posumi ir mājas kaķa lielumā, tomēr daudzas sugas ir mazākas.[2] Mazākais posums — Tasmānijas pundurposums (Cercartetus lepidus) — ir arī mazākais diprotodontu kārtas somainis. Tā ķermeņa garums kopā ar galvu un asti ir apmēram 70 mm,[3] svars 6 g.[4] Lielākās šajā apakškārtā ir abas lāču kuskusu (Ailurops) sugas. Sulavesi lāču kuskuss (Ailurops ursinus) var sasniegt 10 kg masu, un tā ķermeņa garums ir 61 cm.[5]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posumi ir krūmāju un lietus meža iemītnieki. Tie ir savrupi dzīvnieki, aktīvi naktīs un lielāko daļu laika pavada kokos, migu iekārtojot koka dobumā.[2] Tie ir zālēdāji vai visēdāji. Tie barojas ar lapām, augļiem, nektāru. Visēdāji mielojas arī ar kukaiņiem, maziem zīdītājiem, putniem un rāpuļiem.[2] Dažas sugas piemērojušās ļoti šauram barības spektram, piemēram, lielais planētājposums (Petauroides volans) barojas tikai ar eikaliptiem, bet medusposums (Tarsipes rostratus) barojas tikai ar ziedu nektāru. Sastopami arī posumi kukaiņēdāji, piemēram, kalnu pundurposums (Burramys parvus).

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posumi ar savas sugas pārstāvjiem tiekas tikai pārošanās laikā. Tiem nav noteikta vairošanās sezona. Grūsnības periods ilgst apmēram 2 nedēļas, piedzimst 2—4 mazuļi, kuri pēc dzimšanas ielien mātes somā. Parasti izdzīvo tikai viens mazulis un somu atstāj pēc apmēram 6—7 mēnešiem.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posumiem kokos rāpties palīdz to tvērējaste, attēlā plankumainais kuskuss (Spilocuscus maculatus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārejās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]