Melitopole

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Melitopole
Мелітополь
apgabala pilsēta
Taurijas Valsts agrotehnoloģiskā universitāte Melitopolē
Taurijas Valsts agrotehnoloģiskā universitāte Melitopolē
Karogs: Melitopole
Karogs
Ģerbonis: Melitopole
Ģerbonis
Melitopole (Ukraina)
Melitopole
Melitopole
Melitopole Ukrainas kartē
Melitopole (Zaporižjas apgabals)
Melitopole
Melitopole
Melitopole apgabala kartē
Koordinātas: 46°50′25″N 35°21′32″E / 46.84028°N 35.35889°E / 46.84028; 35.35889Koordinātas: 46°50′25″N 35°21′32″E / 46.84028°N 35.35889°E / 46.84028; 35.35889
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Zaporožjes apgabals
Dibināta 1784. gadā
Pilsēta no 1842. gada
Platība
 • Kopējā 49,66 km2
Iedzīvotāji (2014. gadā)
 • kopā 156 719
 • blīvums 3 155,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 72300—72324
Tālruņu kods +380 619(2)
Mājaslapa www.mlt.gov.ua
Melitopole Vikikrātuvē

Melitopole (ukraiņu: Мелітополь) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporožjes apgabalā. Izvietojusies apgabala dienvidrietumu daļā Moločnas upes krastos 126 km no apgabala centra Zaporožjes. Melitopoles rajona administratīvais centrs (rajonā neietilpst).

1784. gadā Taurijas guberņā tika izveidots Melitopoles apriņķis, par kura centru vajadzēja kļūt jaunai Melitopoles pilsētai. Pilsētas un apriņķa nosaukums tika veidots no grieķu valodas vārdiem μέλι — ‘medus’ un πόλις — ‘pilsēta’ par piemiņu it kā Moločnas limāna krastā kādreiz bijušai grieķu kolonijai Melitai.[1] Dažādu iemeslu dēļ pilsēta ilgi netika uzbūvēta un apriņķa centrs bija Tokmaka (1796—1797) un Orihiva (1801—1842). Tagadējās Melitopoles vietā jau 17. gadsimta beigās pastāvēja nogaju auls Kiziljara (Кизил-Яр, قیزل يار — ‘Sarkanais Krasts’), kura vietā 1814. gadā tika nodibināta kazaku sloboda Novoaleksandrovka (Новоалександровка). 1842. gadā Novoaleksandrovkai tika piešķirtas pilsētas tiesības, tā tika nozīmēta par apriņķa centru un pārdēvēta par Melitopoli. 19. gadsimta beigās pilsētā strauji attīstījās rūpniecība, tostarp mašīnbūve (lauksaimniecības tehnika, naftas dzinēji), uzbūvēja dzelzceļa depo, elektrostaciju. Krievijas pilsoņu kara laikā pilsētā vienpadsmit reizes mainījās valdība; pie valdīšanas dažādus laika posmus vairākkārt vienai otru nomainot bija Krievijas pagaidu valdība, Padomju vara, «Balto» Brīvprātīgo armija, Skoropadska hetmanāts, Mahno, Vrangeļa armija. Mūsdienās ievērojams mašīnbūves un pārtikas rūpniecības centrs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Тайна географических названий», Сергеев И. В. — Москва: 'Детская литература', 1963 — с.236

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]