Melitopoles novadpētniecības muzejs

Vikipēdijas lapa
Melitopoles novadpētniecības muzejs
Мелітопольський краєзнавчий музей
Melitopoles novadpētniecības muzejs
Ieeja muzejā
Dibināts 1921. gada 1. maijs
Atrašanās vieta Valsts karogs: Ukraina M. Hruševska iela 18, Zaporižjas apgabals, Melitopole, Ukraina
Koordinātas 46°50′43″N 35°22′53″E / 46.84528°N 35.38139°E / 46.84528; 35.38139Koordinātas: 46°50′43″N 35°22′53″E / 46.84528°N 35.38139°E / 46.84528; 35.38139
Direktors Leila Ibrahimova
Mājaslapa melitopol-museum.zp.ua

Melitopoles novadpētniecības muzejs (ukraiņu: Мелітопольський краєзнавчий музей), ir novadpētniecības muzejs Melitopolē, Ukrainas Zaporižjas apgabalā.[1] Muzejā eksponēti ar reģiona vēsturi un dabu saistīti objekti. Muzejs atrodas bijušajā Čerņikova savrupmājā, kas celta 1913. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauksaimniecības dzīvnieku stends

Muzeja kolekcija aizsākās 1900. gadā, kad Melitopoles pašvaldība ("zemstvo") par 750 rubļiem iegādājās 180 putnu izbāžņu kolekciju. 1910. gadā šī kolekcija tika apvienota ar Melitopoles reālskolas kolekciju. 1921. gada 1. maijā ēkā Dzeržinska ielā tika atvērts Melitopoles reģionālais muzejs, un pirmais muzeja direktors bija skolotājs D. Serdjukovs.[2]

1928. gadā muzejs aizņēma trīs nelielas telpas un koridoru. Trīs telpās ietilpa vēsturiskās un dabas, kā arī etnogrāfiskās un arheoloģiskās nodaļas. Lai gan muzejā bija daudz eksponātu, vietas trūkums un muzeja materiālu nesistemātiskā organizācija, pēc tālaika muzeja direktora I. Kurilo-Krimčaka vārdiem, apgrūtināja piekļuvi kolekcijai.[3]

1930. gadu sākumā Kurilo-Krimčaks uzsāka plašus saglabāšanas darbus, aizsargājot dabas rezervātus Ziemeļu Pieazovā no pārņemšanas lauksaimniecības vajadzībām. Tomēr 1935. gada janvārī viņš tika atlaists no muzeja un arestēts. Otrā pasaules kara laikā vācieši Kurilo-Krimčaku iecēla par Melitopoles mēru un viņš atsāka darbu muzejā, atkal par tā direktoru.[4]

1967. gadā muzejs pārcēlās uz bijušo Čerņikova savrupmāju Kārļa Marksa ielā (tagadējā Mihailo Hruševska ielā). No 1971. gada muzeja direktors bija B. Mihailovs. 1972. gadā muzejā tika izveidota diorāma "Padomju karaspēka uzbrukums Votana līnijai 1943. gada oktobrī".[4]

2022. gada 10. martā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai un pilsētas ieņemšanas Krievijas spēki arestēja muzeja direktori Leilu Ibrahimovu,[5] pēc tam atļaudami viņai izbraukt uz Ukrainu. Tāpat tika ziņots, ka Krievijas karaspēks nozadzis skitu zelta kolekciju, ko pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados atklāja arheologi. Kopumā Krievijas karaspēks, pēc Ibrahimovas vārdiem, esot izlaupījis vismaz 198 zelta priekšmetus, retus vecus ieročus, gadsimtiem vecas sudraba monētas un īpašas medaļas.[6][7][8]

Ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta istabas iekārtojums
Otrajam pasaules karam veltītā ekspozīcija 2013. gadā.

Otrās ģildes tirgotāja Ivana Čerņikova trīsstāvu savrupmāja celta 1913. gadā. Ēkas interjeri ir bagātīgi dekorēti ar māksliniecisku apmetumu — stuku.[9] Ivans Čerņikovs divas reizes tika ievēlēts par Melitopoles pilsētas domes priekšsēdētāju — no 1891. līdz 1895. gadam un no 1901. līdz 1905. gadam. Brāļiem Čerņikoviem piederēja tirdzniecības nams, kas specializējās Melitopoles ražotāju apgādē. Čerņikova savrupmājas pirmajā stāvā atradās veikals, kurā tirgoja amerikāņu firmas "Singer" šujmašīnas, bet mājas divos augšējos stāvos bija dzīvojamās telpas.[10]

1917. gadā Čerņikovu ģimene emigrēja uz Franciju. No 1920. gada jūnija līdz oktobrim ēkā atradās ģenerāļa Vrangeļa štābs. 1920. un 1930. gados ēkā darbojās strādnieku klubi. Otrā pasaules kara laikā savrupmājā atradās vācu komandantūra, bet kad Melitopoli atguva PSRS, tajā atradās Komunistiskās partijas un komjaunatnes komitejas. Ēkas pirmajā stāvā ilgus gadus darbojās krājkase. 1967. gadā pilsētas varas iestādes ēku nodeva Novadpētniecības muzejam.[11]

Kolekcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melitopoles novadpētniecības muzeja kolekcijā 2022. gada sākumā bija aptuveni 60 000 priekšmetu. Tajā atradās unikāla skitu zelta kolekcija no ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras, kas iegūta Melitopoles kurgāna izrakumos. Muzejā bija numismātikas kolekcija, kurā ietilpa monētas, ordeņi un medaļas, žetoni, zīmogi, nozīmītes un banknotes. Liela daļa kolekcijas tika iegūta 1986. gadā, nejauši atklājot 1895.—1925. gada sudraba monētu kolekciju. Tekstilizstrādājumu kolekcija atspoguļo dažādu Melitopoles rajonu atšķirīgās iezīmes. Dekoratīvās mākslas kolekcijā ir antīkas mēbeles, porcelāns un keramika. Dabas kolekcijā ir ģeoloģiskie, paleontoloģiskie, botāniskie, zooloģiskie un entomoloģiskie paraugi.[10]

Muzejā ir arī vēsturisku fotogrāfiju, grāmatu un dokumentu kolekcija, kas attēlo Melitopoles ekonomiskās, politiskās un kultūras dzīves aspektus. Mākslas kolekcijā ir mākslinieka Aleksandra Tišlera darbi, kurš nācis no pilsētas.[10] Vēl viens nozīmīgs kolekcijas objekts ir Duhoboru piemiņas akmens, ko deviņpadsmitajā gadsimtā izgrebuši reliģiskie sektanti — duhobori, kuri tika izsūtīti no savām mājām netālu no Melitopoles uz Bogdanovkas (Starobogdanovkas) ciemu.[12]

Daudzas no mantām izlaupītas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, tāpēc līdz pilsētas atbrīvošanai nav iespējams noteikt, kas muzejā atlicis.

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ledus laikmeta fauna
    Ledus laikmeta fauna
  • Skitu zelta maki lokam un bultām
    Skitu zelta maki lokam un bultām
  • 19. gadsimta istabas iekārtojums
    19. gadsimta istabas iekārtojums
  • Diorāma
    Diorāma
  • Ēkas cilnis
    Ēkas cilnis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Melitopol». www.encyclopediaofukraine.com. Skatīts: 2023-03-29.
  2. ↑ «"Просвіта".». 2013-10-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobris. Skatīts: 2022-03-10.
  3. ↑ Kuril-Krymchak Museum of Local Lore of Melitopol region (Ukr.) // Local lore : scientific journal. — Kharkiv: Ukrainian Committee of Local Lore, 1928. — № 7-10. — P. 74.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Образование, медицина, культура, спорт.». 2013-09-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. septembris. Skatīts: 2022-03-10.
  5. ↑ «In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council». Rubryka. 2022-03-10. Skatīts: 2022-03-10.
  6. ↑ «Russian invaders steal Scythian gold from Melitopol museum, Prosecutor General’s Office of Ukraine says». english.nv.ua (angļu). 2022-05-11. Skatīts: 2022-05-23.
  7. ↑ Jeffrey Gettleman, Oleksandr Chubko. «Ukraine says Russia looted ancient gold artifacts from a museum.». The New York Times (en-US), 2022-04-30. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-05-23.
  8. ↑ «Ukraine says Russian forces looted Melitopol museum of Scythian gold». UPI (angļu). 2022-04-30. Skatīts: 2022-05-23.
  9. ↑ Chukhraenko AA Stucco decorations of the building of the Museum of Local Lore // Melitopol Journal of Local Lore, 2018, № 13, pp. 75-80 (in Russian).
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 «Мелитопольский городской краеведческий музей - MGK Мелитополь». www.mgk.zp.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-08. Skatīts: 2022-03-10.
  11. ↑ «Страница не найдена (404-я ошибка) / Мелитопольский краеведческий музей / Музейний простір. Музеї України та світу». prostir.museum. Skatīts: 2022-03-10.
  12. ↑ «Doukhobor Memorial Stone from the Village of Bogdanovka». Doukhobor Heritage (en-CA). 2020-01-25. Skatīts: 2022-03-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Melitopoles_novadpētniecības_muzejs&oldid=3826675"