Melnsakne
| Melnsakne Scorzonera hispanica L. | |
|---|---|
 Melnsakne (Scorzonera hispanica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Raudupes (Scorzonera) |
| Suga | Melnsakne (S. hispanica) |
 Melnsakne Vikikrātuvē | |
Melnsakne (Scorzonera hispanica) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas sakņaugs, kuru izmanto uzturā. Tas tiek audzēts kā dārzenis, līdzīgā veidā kā auzu sakne. Melnsakne zied dzelteniem ziediem, sakne zem zemes var sasniegt metra garumu, tās diametrs — 2 cm.
Melnsakne brīvā dabā aug Dienvideiropā un Tuvajos Austrumos. No šiem reģioniem tās audzēšana ir izplatījusies citur Eiropā. Lielākās melnsaknes audzētājvalstis mūsdienās ir Nīderlande, Beļģija un Francija.
Pārtikā visbiežāk izmanto melnsaknes saknes, kas ir ēdamas svaigā veidā, lai gan tās cietības dēļ mēdz nomizot. Saknes ir ļoti nozīmīgs magnija un dzelzs avots — šīs minerālvielas ir sastopamas vairāk nekā citos bieži audzētos dārzeņos. Saknes lieto sautējumos un kā nozīmīgu pārtikas piedevu ēdieniem, tās var arī marinēt, kā arī iegūt un dzert to sulu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnsakne.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Melnsakne – kas tā ir?, darzalaiks.lv (2012).
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |