Miķelis Vītols
Miķelis Vītols (1873—?) bija latviešu lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis no Latviešu zemnieku savienības.[1]
Dzimis 1873. gada 12. janvārī Seces pagasta "Kampānos"[2] (citur Jaunjelgavā[3]) turīgu saimnieku ģimenē. Miķeļa tēvs Jānis Vītols pēc precībām ar Miķeļa māti pārcēlās no dzimtajām Seces pagasta Kampānu majām uz Sērenes pagasta Pumpāniem. Pēc tam ģimenē piedzima arī viņa brāļi Jēkabs, Vilis un Paulis. 1893. gadā nomira Miķeļa tēvs, bet pēc diviem gadiem māte apprecējās ar pusgraudnieku Andreju Brezovsku, un šajā laulībā piedzima Irma, Zelma un Erna.[4]
Pēc Jaunjelgavas apriņķa skolas beigšanas turpinājis izglītību pašmācības ceļā. Izpildījis dažādus sabiedriskus amatus - ievēlēts vietējās lauksaimniecības biedrības valdes locekļa un priekšnieka amatos. Nodibinājis 1911. g. Seces-Sērenes krājaizdevu sabiedrību un no 1911. g. līdz evakuācijai izpildījis tanī valdes locekļa un grāmatveža amatus. Savā pagastā ieņēmis vietnieka un vecākā amatus.Sākot ar 1905. g. bijis Seces lauksaimniecības biedrības delegāts Latviešu lauksaimnieku centrālbiedrībā un savienībā „Konzums", vēlāk arī Tautas bankā un izpostīto apgabalu kongresos. No 1915. g. ir Latviešu lauksaimnieku centrālbiedrības valdes loceklis. Bija Kurzemes Zemes Padomē. Pirmā izpostīto apgabalu kongresā ievēlēja kongresa padomē, bet 1921. g. Tautas bankas valdē.[5]
1918. gadā kopā ar savu brāli Vili kļuva par Tautas padomes locekli. Kā vecākais dēls Miķelis mantoja tēva mājas Kampānus Seces pagastā, un saimniekoja tur līdz 1944.gada okupācijai.[6]