Seces pagasts
Seces pagasts | |
---|---|
Novads: | Aizkraukles novads |
Centrs: | Sece |
Kopējā platība:[1] | 176,1 km2 |
• Sauszeme: | 166,2 km2 |
• Ūdens: | 10,0 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 859 |
Blīvums (2024): | 5,2 iedz./km2 |
Mājaslapa: | www |
Seces pagasts Vikikrātuvē |
Seces pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Daudzeses, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagastiem pa Daugavu ar Kokneses pilsētu Kokneses pagastu, Klintaines pagastu un Jēkabpils novada Viesītes pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Daugava, Lauce, Pālupīte, Secene.
Ūdenstilpes: Dancenes dīķis, Lāčpurva dīķi, Nātraines dīķis, Skolas dīķis, Pinku dīķis, Centra dīķis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Seces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bogu muiža (Gut Neuhof, Dalbes), Brunavas muiža (Gut Winzheim), Seces muiža (Gut Setzen).
1935. gadā Jēkabpils apriņķa Seces pagasta platība bija 169,8 km² un tajā dzīvoja 2338 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Grebļu, Krastu un Seces ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Seces ciems ietilpis Jaunjelgavas (1949—1956), Jēkabpils (1956—1967) un Stučkas (Aizkraukles) (pēc 1967. g.) rajonos. 1961. gadā Seces ciemam pievienoja likvidēto Grebļu ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Seces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jaunjelgavas novadā.
-
Seces muiža 17. gadsimtā (Šturns, 1661)
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- nr. 122.: Gārsenieku senkapi (Sudrabene) pie Gārseniekiem
- nr. 123.: Kalēju senkapi (Kara kapi) pie Kalējiem
- nr. 124.: Salasanču senkapi pie Salasančiem
- nr. 125.: Vanagu senkapi pie Virsaišiem[6]
- nr. 8984.: Strūves ģeodēziskā loka punkts "Bristene" ar lauka observatoriju
Ievērojami objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Sece (pagasta centrs), Biķernieki, Dalbes, Kaļandri, Kampāni, Pinkas, Purviņi, Škutāni, Šļūkas, Ziedāni.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seces pagastā dzimuši:
- Voldemārs Āviste (1893—1941) — Igaunijas armijas pulkvežleitnants
- Paulis Pormals (segvārds "Pēteris Selga", 1917–1946) — latviešu leģionārs un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks
- Roberts Lapainis (1913—1947) — latviešu hokejists.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Seces dzelzceļa stacija, Purviņi -
Dancenes dīķis. Purviņi -
Snikeru vējdzirnavu drupas -
Sece -
Seces skola -
Piemiņas akmens represētajiem -
Vējdzirnavu drupas Seces tuvumā -
Seces pagasta robežakmens
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|