Vidmars piedzima vidusšķiras ģimenē Ļubļanā. 1902. gadā viņš iestājās Vīnes universitātes elektrotehniskajā fakultātē, kuru 1907. gadā beidza. 1911. gadā kļuvis par zinātņu doktoru. Pēc atgriešanās Ļubļanā ir kļuvis par Ļubļanas universitātes elektrotehnikas fakultātes dibinātāju, bet 1928.—1929. gadā bijis Ļubļanas universitātes rektors. 1948. gadā nodibinājis Ļubļanas elektrotehnisko institūtu, kam tagad piešķirts viņa vārds.[1] 1940. gadā kļuvis par Slovēnijas zinātņu akadēmijas īsteno locekli.
Vidmars arī bija viens no sava laika spēcīgākajiem šahistiem, kuram Starptautiskā šaha federācija FIDE 1950. gadā kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu.
Vidmars ir piedalījies daudzos starptautiskos turnīros, kuros izcīnījis godalgotas vietas:
1907. gadā Karlsbādē 6. vieta, 1908. gadā Prāgā 3. vieta, 1909. gadā Gēteborgā 1. vieta, 1911. gadā dalīta 2. vieta (ar Akibu Rubinšteinu, uzvarēja Hosē Rauls Kapablanka) Sansebastjanā, 1912. gadā 1. vietā Budapeštā, 1912. gadā 2. vieta Manheimā, 1918. gadā 1. vieta Vīnē un Berlīnē, 1928. gadā 2. vieta Košicē, 1926. gadā dalīta 1. vieta (ar Aleksandru Aļehinu) Hastingsā un 3. vietā Zemeringā, 1927. gadā 4. vieta Ņujorkā un Londonā, 1940. gadā 2. vieta (aiz Maksa Eives) Budapeštā, 1952. gadā 1. vieta Bāzelē.
Tāpat Vidmars bija daudzu šaha sacensību arbitrs, tajā skaitā arī 1948. gada piecu spēcīgāko pasaules šahistu mačturnīrā, kurā tika izcīnīts Pasaules šaha čempiona nosaukums.
Arī Vidmara dēls Milans Vidmars jaunākais (1909—1980) bija pazīstams šahists, kurš 1950. gadā kļuva par starptautisko meistaru šahā.[2]
Atzīmējot Vidmara lielo ieguldījumu šaha attīstībā Slovēnijas šaha federācija rīko viņa vārdā nosauktos memoriālus.[3]
.svg){kind=small}