Mistera Makinlija bēgšana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mistera Makinlija bēgšana
Strimaitis makkinli.jpg
Filmas plakāts
Oriģinālais
nosaukums
Бегство мистера Мак-Кинли
Žanrs fantastika
Režisors Mihails Šveicers
Galvenajās
lomās
Donats Baņonis
Žanna Bolotova
Boriss Babočkins
Alla Demidova
Vladimirs Visockis
Leonīds Kuravļovs
Olga Barneta
Mūzika Izaks Švarcs
Studija Mosfilm
Izdošana 1975. gadā
Ilgums 161 min
Valsts PSRS
IMDb profils

"Mistera Makinlija bēgšana" ir padomju režisora Mihaila Šveicera 1975. gadā studijā "Mosfilm" uzņemtā divsēriju fantastikas filma.[1][2][3]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāds vieglprātīgs zinātnieks izgudro līdzekli ("koloīdo gāzi"), kas ļauj cilvēkam aizmigt, nogulēt simt vai vairāk gadus un pamosties gandrīz tādā pašā fiziskajā stāvoklī kā pirms laišanās miegā. Koloīdā gāze tiek nekavējoties izmantota komerciālos nolūkos. Miljardieris Sems Boulders izveido salvatoriju sistēmu — labiekārtotas glabātuves dziļā pazemē tiem cilvēkiem, kas vēlas doties nākotnē — bēgt no šodien neārstējamas slimības, no garlaicības, no kodolkara draudiem vai vienkārši tāpēc, ka vēlas "palikt mūžīgi čempioni" (Brazīlijas futbola komanda). L. Ļeonova oriģinālajā stāstā[4], kas sarakstīts 1960. gadā, ļaudis uz salvatorijiem devās, bēgot no kara šausmām vai slēpjoties no kapitālistiskās iekārtas, filmā šī ideoloģija gandrīz nav manāma.

Filmas galvenais varonis Makinlijs ir mazs, neievērojams cilvēciņš, kādas reklāmas aģentūras darbinieks. Viņu moka nepilnvērtības komplekss, ko varonis uztver kā bailes no kodolkara un vispasaules katastrofas. Makinlijs cenšas bēgt no apkārtējās pasaules un pats no sevis. Vairāki Makinlija mēģinājumi tikt pie naudas, lai nopirktu kāroto biļeti uz salvatoriju, beidzas neveiksmīgi. Visubeidzot viņš atrod loterijas biļeti un laimē summu, kas nepieciešama salvatorija biļetes iegādei. Sapnis piepildās — Makinlijs iegrimst mierīgā miegā, lai pamostos pēc 250 gadiem.

Nomazgājies un noskuvies viņš gatavojas ienākt jaunajā pasaulē, nepievēršot uzmanību salvatorija darbinieku dīvainajai uzvedībai, kuri savus pienākumus gan pilda stingrā saskaņā ar norādījumiem, bet ar jūtamu naidu un nicinājumu. Lifts izved Makinliju virszemē, un ziedoša dārza vietā to sagaida pasaule, ko izdedzinājuši neskaitāmi kari.

Taču tas bijis tikai sapnis. Fināls ir diezgan optimistisks — Makinlijs paliek savā laikā un, lai tiktu vaļā no kompleksiem, viņš ar acīmredzamu prieku dara to, ko pirms tam nekad nav darījis.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Donats Baņonismisters Makinlijs
  • Žanna Bolotova — mis Betla
  • Boriss Babočkins — miljardieris Sems Bolders
  • Alla Demidova — ielasmeita
  • Vladimirs Visockisielu dziedonis Bils Sigers
  • Leonīds Kuravļovs — misters Droots
  • Olga Barneta — miss Ketija Bensona

un citi aktieri.

Fakti par uzņemšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Šī kinofilma bija viena no pirmajām filmām, kas tika uzņemta jaunizveidotajā sistēmā ar universālu kadra formātu, kas deva iespēju filmas kopijas veidot gan parastā, gan platekrāna vai platformāta versijās.
  • Ielas ainas tika filmētas Budapeštā[5], kas tolaik bija visrietumnieciskākā no Austrumeiropas valstu galvaspilsētām. Filmā redzamas reklāmu izkārtnes ar uzrakstiem vācu valodā, vienā no epizodēm var redzēt izkārtni "Könyvesbolt" ("Grāmatnīca") ungāru valodā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]