Moše Dajans

Vikipēdijas lapa
Moše Dajans

Moše Dajans (ivritā: משה דיין‏‎, 1915–1981) bija Izraēlas karavadonis un valstsvīrs. Ģenerālleitnants, Izraēlas aizsardzības ministrs (1967–1974) Sešu dienu kara un Salīdzināšanas dienas kara laikā. Kneseta deputāts (1959–1981).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Moše Dajans dzimis 1915. gada 20. maijā kibucu Dganijā, Palestīnā, Dvoras Zatulovskas un Šmuela Kitaigorodska ģimenē, kuri bija dzimuši Krievijas Impērijā.

Izraēlas Neatkarības kara laikā majors Dajans izcēlās Dganijas aizsardzībā no 14. līdz 19. maijam, kad viņam izdevās apturēt Sīrijas karaspēka virzību. Augustā viņš tika iecelts par Jeruzalemes frontes komandieri.

No 1950. līdz 1953. gadam Moše Dajans komandēja Izraēlas Dienvidu un pēc tam Ziemeļu militāro apgabalu, mācījās Augstākajā virsnieku skolā Lielbritānijā, vadīja Ģenerālštāba Operāciju departamentu.

No 1953. līdz 1958. gadam — Izraēlas Aizsardzības spēku ģenerālštāba priekšnieks. Šajā amatā viņam bija galvenā loma operācijas Kadeša (Suecas krīze) plānošanā, kas bija izcili veiksmīga.

1959. gadā viņš tika ievēlēts par Kneseta deputātu. 1966. gadā strādāja par kara korespondentu Dienvidvjetnamā Vjetnamas kara laikā.

No 1967. līdz 1974. gadam Dajans bija Izraēlas aizsardzības ministrs. Patiesībā Dajanam bija maz laika, lai būtiski ietekmētu Sešu dienu kara plānošanu un gaitu. Būdams aizsardzības ministrs, viņš kopā ar valdības priekšsēdētāju Goldu Meiru bija atbildīgs par sāpīgajiem zaudējumiem kara laikā, jo noraidīja Ģenerālštāba priekšlikumu mobilizēt armiju un veikt preventīvu triecienu.

Neraugoties uz viņa kaujinieka reputāciju, daudzi Dajana centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņvalstīm arābu valstīm. Atbalstīja palestīniešu arābu autonomiju, nepiešķirot viņiem neatkarību.

1978.–1979. gadā bija ārlietu ministrs.

Miris 1981. gada 16. oktobrī no sirdslēkmes.

Fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvi pārvaldīja ivritu, arābu un angļu valodu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]